Kurvjziežu dzimta (Compositae, syn. Asteraceae). Lakstaugu, reti koku vai krūmu dzimta. Raksturīgas vienkāršas lapas bez pielapēm. Ziedi sakārtoti raksturīgā ziedkopā - kurvītī, ko apņem vīkals. Kauslapas pārveidojušās par kausmatiņiem vai kausa plēksnītēm. Raksturīgi stobrziedi, piltuvziedi vai mēlziedi (ziedu latviskie apzīmējumi atbilst zieda formai). Mēlziediem, atkarībā no dzimuma (divdzimumu, viendzimuma vai neauglīgi) un veidošanās (saaugot 5 vai 3 vainaglapām), nodala īstos un neīstos mēlziedus. Raksturīgas 5 putekšņlapas un 2 augļlapas, divdaivaina drīksna. Auglis - sēklenis; parasti tā galā matkauss, kas veicina izplatīšanos. Visā pasaulē plaši izplatītu sugu dzimta, zināmas līdz 25 000 sugas.
Latvijā apmēram 190 sugas, no tām apmēram 40 ir reti vai ļoti reti (konstatēti 1 vai dažas reizes) ievazāti augi un kultūrbēgļi. Lielāko sugu skaitu dzimtā Latvijā veido mauragas (nosaukumi doti ap 70 sugām un hibrīdiem), kas vairumā gadījumu savstarpēji ļoti grūti nodalāmas un veido starpsugu hibrīdus, kurus uzskata par patstāvīgām sugām. Kopumā dzimtā Latvijā dominē atklātu, sausu līdz mitru augteņu sugas un sugas, kas dominē nezālienēs. Mežiem raksturīgu kurvjziežu ir maz.
