Kanādas zeltgalvīte

Solidago canadensis L. s.l. (s.str.: S. altissima L.; S. canadensis ssp. altissima (L.) Bolos et Vigo; S. canadensis var. scabra Torr. et A.Gray)

Solidago canadensis L. s.l. attēls
  • Kanādas zeltgalvīte attēls
  • Kanādas zeltgalvīte attēls
  • Kanādas zeltgalvīte attēls

latviski: Kanādas zeltgalvīte

angliski: Canadian Goldenrod

vāciski: Kanadische Goldrute

zviedriski: kanadensiskt gullris

igauniski: kanada kuldvits

lietuviski: kanadinė rykštenė

krieviski: золотарник канадский

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Solidago canadensis L. s.l. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, zaro ziedkopā, blīvi apmatots. Lapu daudz, tās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, iegareni lancetiskas vai lancetiskas (ga 7-15 cm, pl 2-4 cm), mala zāģzobaina, gals smails, pamats ķīļveidīgs. Apakšējās lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Lapas no stublāja atstāv vairāk vai mazāk horizontāli, vismaz apakšpusē apmatotas. Ziedkopa diezgan blīva, skarveidīga. Ziedu kurvīši (pl 0.4-0.6 cm) uz skaras zariņiem tikai vienā pusē. Vīkala lapas strupas. Visi ziedi dzelteni: gan sievišķie mēlziedi, gan divdzimumu stobrziedi (abi aptuveni vienāda garuma un nedaudz pārsniedz vīkalu). Auglis - cilindrisks, apmatots sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Ziemeļamerikas suga. Faktiski šī ir kopsuga, kas šaurā izpratnē Eiropā tiek nodalīta kā S. altissima; citi autori to aplūko kā vienu no daudzajām S. canadensis pasugām vai varietātēm. Eiropā ieviests un daudzviet naturalizējies augs.

Latvijā nerets naturalizējies dārzbēglis. Pēdējā laikā dažviet ieviešas masveidīgi.

Biotopi:

Nelielas, vietām blīvas grupas nezālienēs, gar dzelzceļiem, izgāztuvēs un izmīdītos sausieņu mežos.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga retajai milzu zeltgalvītei (S. gigantea). Atšķirama pēc blīvi apmatota stublāja un vismaz apakšpusē apmatotām lapām (nevis stublājs pie pamata kails, augšdaļā kails vai skraji apmatots, lapas parasti kailas). Lapas no stublāja atstāv horizontāli (nevis vērstas slīpi augšup), skarveidīgā ziedkopa salīdzinoši skrajāka, tai iegareni piramidāla (nevis plati trīsstūraini piramidāla) forma.

Not rare and expanding. Naturalized. In a strict sense this complex species in Latvia is S. altissima. Groups of various size in wasty places, along railways, and in disturbed, dry forests.

Нередко. Натурализовавшийся. В узком понимании вид соответствует S. altissima. Группы разной величины в сорных местах, вдоль железных дорог и в сухих лесах с нарушенным травяным ярусом.

Līdzīgās sugas

  • Euthamia graminifolia (L.) Nutt. (zāļlapu zeltgalvīte)

    Euthamia graminifolia (L.) Nutt.

    (syn. Solidago graminifolia (L.) Elliott; S.graminifolia (L.) Salisb.; S.lanceolata L.)

    zāļlapu zeltgalvīte

    angliski: grass-leaved goldenrod

    vāciski: Grassblättrige Goldrute

    Ziemeļamerikas izcelsmes zeltgalvīšu (Solidago) suga, ieviesta Eiropā apmēram vienlaikus XVII gadsimta beigās ar citām Ziemeļamerikas zeltgalvīšu sugām (S. canadensis s.l., incl. S.altissima un S.gigantea, incl. S.serotinoides), taču pagaidām nav izrādījusi tām līdzvērtīgu agresīvu masveida ieviešanos Eiropā. Sastopama Eiropā no Lielbritānijas un Francijas rietumdaļas līdz Ukrainai un sporādiski Fennoskandināvijā, visvairāk Lielbritānijā un Centrāleiropā. Dažviet to joprojām kultivē. Molekulāro pētījumu rezultātā suga pārvietota no Solidago ģints uz Euthamia ģinti. Kopš 2023.gada izziņota vairākās vietās Latvijā. Atradņu plašais izkliedējums vedina secināt, ka zāļlapu zeltgalvīte ir jau kādu laiku nepamanīta adventīva (ievazāta) suga Latvijā, galvenokārt ūdensteču un mitrāju (purvu) malās, vietās ar traucētu un (vai) nesaslēgtu augāju.

    Viegli atšķirama pēc īpatnējās ziedkopas – nošķelti vairogveida skaras (cits lietotais nosaukums angļu valodā – flat-topped goldenrod – uzsver tieši šo ziedkopas īpatnību). Skaras apveids nekad nav trīsstūrains ar vairāk vai mazāk smailu galotnes daļu. Kopumā tā ir daudzgadīgs, liels (ga 40-150 cm), stāvs lakstaugs ar spēcīgu sakneni, ir tendence veidot audzes. Stublājs kails vai gandrīz kails, bagātīgi zaro. Lapas lineāras līdz lancetiskas (ga 4-13 cm, pl 0.3-1.2 cm), mala sīkzāģzobaina vai attāli sīkzobaina, gals nosmailots, uz stublāja blīvi. Faktiski tikai pēc lapojuma tā ļoti grūti atšķirama no citām ieviestajām Z-Amerikas zeltgalvītēm. Ziedkopas garums – ap ceturtdaļa vai mazāk no auga kopējā garuma. Kurvīši kamolveida sakopojumos. Ziedkopas zarojums tehniski skarveidīgs, bet pēc zarojuma līmeņa vairogveida, līdz 30 cm plats galotnē, izteikti atšķirīgs no citām ievazātajām zeltgalvītēm. Katrā ziedu kurvītī 10-35 stobrziedi, kurus apņem šauri 4-12 mēlziedi. Atšķirīgs no citām ievazātajām zeltgalvītēm arī kurvīšu izvietojums – tie ir kamolveida kopās (nevis augšupvērsti rindā vienā pusē skaras zariņiem). Arī pamatareālā (mērenā klimata joslā Kanādā un ASV – galvenokārt ziemeļaustrumu (Atlantijas) pusē) suga sastopama dažādās mitrās vietās, nezālienēs, parasti ar veģetāciju blīvi nesaslēgtās vietās. Zied no jūlija līdz septembrim.

Apskati citas sugas: