meža mauraga

Hieracium vulgatum Fr. (incl. H. lachenalii C.C.Gmel.; incl. H. laevicaule Jord.)

Hieracium vulgatum Fr. attēls

latviski: meža mauraga

angliski: common Hawkweed

vāciski: Gemeines Habichtskraut

zviedru: hagfibbla

igauņu: liht-hunditubakas

lietuviešu: paprastoji vanagė

krievu: ястребинка обыкновенная

  • hieracium-vulgatum-fr
  • hieracium-vulgatum-fr-B

Izplatība kartē

Hieracium vulgatum Fr. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hieracium vulgatum Fr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 20-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Īstās mauragas apakšģints suga. Augam nekad nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu. Stublājs stāvs, zarains vai vienkāršs, vairāk vai mazāk īsi apmatots apakšdaļā un parasti iesārts pie pamata. Ir rozetes lapas un 2-8 stublāja lapas. Rozetes lapas ar kātu, iegarenas vai plati lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.8-3.5 cm), pamats šauri ķīļveidīgs, plātnes virspuse gandrīz kaila, apmatojums uz dzīslām un gar malu. Lapas mala attāli smaili zobaina, gals smails, plātnes apakšpuse parasti ar sarkanvioletu nokrāsu (dažreiz sarkanvioleti plankumi arī plātnes virspusē, arī centrālā dzīsla pie pamata sarkanvioleta). Stublāja lapas nedaudz šaurākas, sēdošas vai ar ļoti īsu, nemanāmu kātu. Ziedu kurvīši čemurveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkallapas vairākās rindās, klātas ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Kurvīšu nedaudz (pl ap 2.5 cm). Mēlziedi dzelteni. Auglis - sēklenis ar matkausu - gluds (ga 0.3-0.5 cm). Zied no jūnija līdz oktobrim.

Izplatība:

Plaši Eiropā (neiekļaujot rietumu un dienvidaustrumu daļu) un vietām Āzijā sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā, visbiežākā īstās mauragas apakšģints suga ar stublāja un rozetes lapām.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos mežos un krūmājos.

Īpašas norādes:

Pieder īstās mauragas apakšģintij (Hieracium), kam nav gulošu vai stīgojošu dzinumu, lapas mala zobaina un sēklenis liels, gluds (ga 0.3-0.5 cm). Augs ar stublāja un rozetes lapām (nevis tikai stublāja lapām). Līdzīga mūru mauragai (H. murorum; sk. sugas aprakstu) un dažām citām retākām apakšģints mauragām (sk. sugu aprakstus pēc H. vulgatum teksta).

Common. Solitarily specimens and groups in various forests and shrubs. Few other similar species are rather rare in similar habitats: H. bifidum, H. fuscocinereum, H. caesium.

Часто. Единичные экземпляры и группы в разных лесах и кустарниках. Некоторые близкие виды встречаются изредка в похожих местообитаниях: H. bifidum, H. fuscocinereum, H. caesium.

Līdzīgās sugas

  • Hieracium SPP. (īstās mauragas apakšģints)

    Īstās mauragas apakšģintij (Hieracium), kam nekad nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu, augam ir gan rozetes, gan stublāja lapas (reti stublāja vai rozetes lapu nav), Latvijā pieder vēl vairākas sugas, kas galvenokārt sastopamas sausos mežos un mežmalās. Hibridizācijas dēļ vairums mauragu sugu ir grūti norobežojamas (Latvijā sastopamo sugu kopskaits, ieskaitot hibrīdus, nav precīzi zināms: 40-50), tām ir daudz pakāpeniski pārejošu varietāšu un formu, arī tādu hibrīdu, kas radušies ar vairāk nekā 2 pamatsugu līdzdalību. Dažu līdzīgu, retumis sastopamo sugu (pamatformu) atšķirīgās pazīmes no meža mauragas (H. vulgatum) ir šādas. Šķeltajai mauragai (H. bifidum Kit.) stublāja augšdaļā raksturīgs 1 (reti vairāk) īss, bezlapains zars, kas sāniski atiet no centrālā stublāja. Ziedēšanas laikā sānzara un centrālā stublāja ziedu kurvīši (galā pa vienam) aptuveni vienādā augstumā. Vienam augam stublāju daudz. Rozetes lapas iegarenas. Stublāja lapa 1(2). Mēreni apmatots augs. Brūnpelēkā mauraga (H. fuscocinereum Norrl., syn. H. sagittatum (Lindeb.) Norrl.; H. oistophyllum Pugsley) pie stublāja pamata ir ar manāmi violetu nokrāsu, tai rozetes lapas pēkšņi nošķeltas vai neizteikti bultveida, stublāja lapām pamats bultveida. Bieži stublāja lapu nav. Uz vīkallapām dažādi matiņi, taču pārsvarā zvaigžņmatiņi, kas vīkalam piešķir tūbainu izskatu. Bagātīgi vai mēreni apmatots augs. Zilganajai mauragai (H. caesium (Fr.) Fr., syn. H. vulgatum Fr. var. caesium Fr.) lapas zilganzaļas, rozetes lapas pakāpeniski sašaurinātas kātā, apakšpusē sarkanīgi violetas. Stublāja lapu maz (1-2) vai nav, stublājs nereti zaro, kurvīši zaru galā pa vienam vai nedaudzi. Gandrīz kails augs.

Apskati citas sugas: