Jēkaba krustaine

Senecio jacobaea L.

Senecio jacobaea L. attēls

latviski: Jēkaba krustaine

angliski: common Ragwort

vāciski: Jakobs-Greiskraut

zviedriski: stånds

igauniski: voolme-ristirohi

lietuviski: pievinė žilė

krieviski: крестовник Якова

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Senecio jacobaea L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss, ar daudzām bārkšsaknēm. Stublājs stāvs, stingrs, rievains, brūnsarkans, klāts ar tīmekļmatiņiem, augšdaļā zaro. Zari stāvi, vairāk vai mazāk piekļauti pie stublāja. Lapas plūksnaini dalītas (ga 2-12 cm, pl 1-5 cm), apakšējās nereti koklesveidīgas, plūksnu mala nekārtni zobaina vai gluda, plūksnas apveids lineārs vai lancetisks. Lapas uz stublāja sēdošas (apakšējās ar kātu), pie pamata ar plūksnainām austiņām. Ziedu kurvīši diezgan lieli (pl 1.5-2 cm), plašā vairogveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Ārējā vīkala lapas 1 vai 2. Vīkala lapas 13, zaļas un smailas. Ziedgultne kaila. Ārējie (mēlziedi) ziedi dzelteni (ga 0.8-1.2 cm), to skaits 12-15. Iekšējie ziedi (stobrziedi) zeltaini dzelteni, to skaits 60-80. Auglis - rievains sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Eiropas un Rietumāzijas suga.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās, upju krastu nogāzēs, atmatās un grants ieguves karjeros. Priekšroku dod kaļķainām un mālainām augsnēm.

Īpašas norādes:

Pēc lapu plūksnojuma un sarkanbrūnā, rievainā stublāja no citām krustainēm diezgan viegli atšķirama suga.

Not rare. Solitarily specimens and groups in dry meadows, on the slopes of riverbanks and in gravel pits. Prefers calcareous and clayey soils.

Нередко. Единичные экземпляры и группы на сухих лугах, по береговым склонам рек, а также в песчано-гравийных каръерах. Предпочитывает известняковые и глинистые почвы.

Līdzīgās sugas

  • Senecio inaequidens DC. (Dienvidāfrikas šaurlapu krustaine)

    Senecio inaequidens DC.

    Dienvidāfrikas šaurlapu krustaine

    angliski: narrow-leaved ragwort; South African ragwort

    vāciski: Schmalblättriges Greiskraut

    krieviski: крестовник неравнозубчатый

    Āfrikas dienviddaļas izcelsmes suga, kas ar jēlvilnas kravām XIX gs. beigās ievazāta Eiropā. Kopš 1970.-tajiem gadiem regulāri tiek atrasta Centrāleiropā dažādās ruderālās vietās, transporta mezglos. Atrasta Rīgā 2023.gadā ruderālā vietā, sauszemes transporta intensīvas kustības maģistrāļu tuvumā. Adventīvs augs. Atšķirībā no Latvijas vietējām krustainēm tā uzreiz piesaista uzmanību ar paplatiem ziedu kurvīšiem, kuros ir gan stobrziedi, gan apmales mēlziedi apvienojumā ar ļoti neparasti šauri lineāru (ga līdz 6(10) cm, pl 0.1-0.5 cm) lapojumu. Lapas mala gluda vai attāli nevienādzobaina. Parasti lapas sēdošas, pamats skaujošs, tomēr augšējās lapas var būt arī īskātainas, plūksnaini daivainas.

    No Latvijā sastopamajām krustainēm vizuāli tā visvairāk varētu atgādināt Jēkaba krustaini (Senecio jacobaea). Dienvidāfrikas šaurlapu krustaine ir daudzgadīgs, liels (ga 50-120 cm), bagātīgi zarojošs lakstaugs. Ziedu kurvītis pilnziedā ap 2-2.5 cm plats. Ziedēšanas laiks Centrāleiropā sākas jau maija beigās un parasti ilgst līdz augustam vai ilgāk. Ziedkopas kopējais apveids: skraja, vairogveida skara ar 50-100 kurvīšiem. Mēlziedi dzelteni, normāli attīstīti, to skaits apmalē (7)10-14, izziedot atlīkstoši. Kurvīša centrā dzelteno stobrziedu daudz (vairāk nekā 60). Vīkallapu skaits – ap 20, tās smailas, nedaudz lipīgas, gals tumšs. Auglis – īsi apmatots, ribains sēklenis (ga 2-2.5 mm), lidmatiņi līdz trīsreiz garāki, balti. Pašreizējo populāciju ģenētiskā izpēte norāda, ka ieviešanās gadījumi no Āfrikas bijuši vairākas reizes, ģenētiski tie visprecīzāk atbilst kalnaino reģionu populācijām, galvenokārt no Transvālas un Natālas. Kopumā suga Eiropā sastopama un ieviešas biotopos, kas līdz šim nav uzlūkojami par vietējo augu sabiedrību apdraudējumu (dažādas ruderālas vietas). Izplatības attālumu pētījumi liecina sēkleņa vējizplates iespēju līdz 100 metru attālumā no mātesauga, parasti tomēr daudz mazāk (līdz 6 m).

Apskati citas sugas: