Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 5-30 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Sakneņa augšdaļā blīvs veco lapu palieku vainags. Lapas rozetē, parasti blīvi piekļautas pie zemes. Lapas ēveļveidīgas (ga 4-10 cm, pl 0.5-3 cm), plūksnas parasti smailas un sīkas, lapu krāsa dažreiz zilganzaļa, plātne apakšpusē apmatota. Ziednesis tievs, dobs, stāvs vai pie pamata pacils, tā galā 1 kurvītis. Pumpuri šauri. Kurvītī (pl 2-4 cm) mēlziedi dzelteni, ārējie ar iesārtu apsarmi. Vīkallapas zālainas, stāvas vai mazliet atstāv (nekad nav pilnīgi atliekušās). Iekšējās vīkallapas ar uzbiezinājumu. Auglis - sarkanbrūns sēklenis ar tievu, garu knābi. Matkauss vienkāršs. Zied maijā, jūnijā.
Izplatība:
Pieder pie sekcijas Erythrosperma, kas diezgan plaši izplatīta Eiropā.
Latvijā reti, galvenokārt Kurzemes ziemeļrietumu daļas piejūrā.
Biotopi:
Skrajas grupas smilšainās, sausās pļavās, kāpās un priežu mežos.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga biežajai ārstniecības pienenei (T. officinale). Mainīga izskata suga. Atšķirama pēc veco lapu palieku vainaga sakneņa augšdaļā (nevis bez veco lapu paliekām), vīkallapas stāvas vai atstāv (nevis pilnīgi atliekušās), iekšējās vīkallapas ar uzbiezinājumu (nevis bez uzbiezinājuma), sēklenis sarkanbrūns (nevis dzeltenpelēks). Tipiskiem augiem arī lapu plūksnas ir daudz smailākas un sīkākas.
Rare. Mostly north-western coastal part. Sparse groups in dry pine forests, dunes and dry meadows.
Редко. Преимущественно северо-западная приморская часть. Изреженные группы в сухих сосновых лесах, на сухих лугах и в дюнах.
