Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 25-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs zilgani zaļš. Lapas rozetē, stublājs stāvs, kails (lejasdaļā var būt apmatots), dažreiz uz stublāja 1-2 sīkas, veselas lapas. Parasti vienam augam ir vairāki stublāji ar 1-3 īsiem zariem augšdaļā (reti nezaroti). Piezemes lapas otrādi olveidīgas vai lancetiskas (ga 5-20 cm, pl 2-6 cm), jomainas vai daivainas, izklaidus apmatotas. Plātnes apakšpuse blāvāka, pelēcīgāka. Ziedi nelielos kurvīšos (pl 2-3 cm) pa vienam stublāja un zaru galā. Vīkals zvanveidīgs, vīkallapas trijās rindās, apmatotas, zālainas. Kurvīti veido dzelteni divdzimumu mēlziedi, no kuriem malējie apmēram divreiz garāki nekā vīkals. Auglis - sēklenis ar garu knābi (malējie sēkleņi bieži bez knābja). Zied no jūlija līdz septembra beigām.
Izplatība:
Mainīga izskata, Eiropā (neiekļaujot kontinenta ziemeļu un austrumu daļu), dienvidrietumu Āzijā un ziemeļrietumu Āfrikā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausos priežu mežos, kāpās, sausās pļavās un atmatās, kā arī gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažiem citiem kurvjziežiem ar lapām rozetē un bezlapainu stublāju: plankumainajai urlajai (Trommsdorffia maculata) un vēlpienēm (Leontodon spp.). No urlajas atšķirama pēc sīkākām lapām, kas nekad nav ādaini spīdīgas, ar sārti violetiem plankumiem un sārtām dzīslām. No vēlpienēm atšķirama: no rudens vēlpienes (L. autumnalis) - pēc platākām lapām, kas nav šķeltas lineāri lancetiskās plūksnās. No Donavas (L. danubialis) un matainās (L. hispidus) vēlpienes atšķirama pēc zarota, kaila stublāja (nevis stublājs apmatots, nezarots, ziedpumpurs iegarens, pirms ziedēšanas nolīcis).
Rather common. Solitarily specimens and groups in dry pine forests, meadows, on fallow-lands as well as in dunes and along railways.
Довольно часто. Eдиничныe экземпляры и группы в сухих сосновых лесах, на суходольных лугах и залежах, а также в дюнах и вдоль железных дорог.