Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs (ga 15-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, zarains, parasti kails. Augam raksturīga sevišķi nepatīkama smaka, kas, pasmaržojot, sajūtama uzreiz. Lapas (ga 2-3.5 cm) vairākkārt plūksnaini dalītas šauri lancetiskās vai lineārās plūksnās. Uz stublāja lapas pamīšus, diezgan blīvi. Vīkala lapas strupas, apmatotas, vairākās rindās. Ziedu kurvīši nelieli (pl 2-2.5 cm), diezgan īsos ziedkātos, pa vienam daudzo zaru galā. Kurvīša ārmalā ir balti, galā trīszobaini sievišķie mēlziedi (ga ap 1 cm), bet centrā dzelteni divdzimumu stobrziedi. Baltie mēlziedi sterili (nav drīksnas), dzelteno stobrziedu irbulis parasti īsāks nekā stobrzieda vainags, plēkšņlapiņas lineāras un strupas, atrodas tikai kurvīša gultnes centrā. Auglis - vairāk vai mazāk ovāls, kārpains sēklenis. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Sākotnēji Dienvideiropas suga, kas plaši ieviesusies visā Eiropā (neiekļaujot ziemeļdaļu) un citos kontinentos.
Latvijā ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā. Adventīvs augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri uz dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga lauka (A. arvensis) un Krievijas (A. ruthenica) ilzītei. Vienkāršākā atšķirības pazīme ir uzreiz jūtamā nepatīkamā smaka. Pārējās atšķirības pazīmes ir grūti ieraugāmas - plēkšņlapiņu un ziedu uzbūvē (tās iespējams konstatēt tikai lielā palielinājumā); skatīt līdzīgo sugu aprakstus.
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах.
