starainā dzelzene

Centaurea calcitrapa L.

Centaurea calcitrapa L. attēls

latviski: starainā dzelzene

angliski: red Star-thistle

vāciski: Stern-Flockenblume

zviedriski: tistelklint

igauniski:

lietuviski:

krieviski: василек колючеголовый

Centaurea calcitrapa L. karte
Apzīmējumu skaidrojums

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Centaurea calcitrapa L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs ciets, šķautņains, stāvs, parasti ļoti zarains. Stublāja lejasdaļā lapas plūksnaini dalītas šaurās lineāri lancetiskās vai lineārās plūksnās. Augam ziedot, piezemes lapas parasti ir jau atmirušas. Stublāja augšdaļā lapas plūksnaini dalītas vai gandrīz veselas. Plūksnu gali smaili, mala gandrīz gluda vai attāli īsi smailzobaina. Vīkala lapas vairākās rindās, iegareni olveidīgas (ga 1.3-1.6 cm, pl 0.6-0.8 cm), gals ar atliektu, trīsžuburainu vai piecžuburainu dzeloni. Žubura centrālais dzelonis ļoti garš un ciets (ga līdz 3 cm), malējie - īsāki (ga 0.3-0.6 cm) un tievāki. Ziedu kurvīši pa vienam zaru galā. Ziedi (divdzimumu stobrziedi) purpursārti. Sēkleņi bez kausmatiņiem. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Diezgan plaši Eiropas rietumu un dienvidu daļā un ziemeļrietumu Āfrikā. Eiropas vidus un ziemeļu daļā rets vai ļoti rets ievazāts (adventīvs) augs sausās nezālienēs, ceļmalās un līdzīgos biotopos.

Latvijā ļoti rets adventīvs augs. XX gs. pirmajā pusē atrasta Daugavpilī uz dzelzceļa.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri dzelzceļu malās un sausās nezālienēs.

Īpašas norādes:

Nav.

Very rare, adventive (both species). Solitarily specimens in dry wasty places and along railways.

Редчайшие заносные (оба вида). Единичные экземпляры в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Centaurea iberica Trevir. ex Spreng. (Ibērijas dzelzene)

    Latvijā tikpat reta, izskatā līdzīga un nejauši ievazāta suga ir dienvidaustrumu Eiropā, Āzijas DR un centrālās daļas dienvidos sastopamā Ibērijas dzelzene (C. iberica Trevir. ex Spreng.), kas XX gs. beigās divreiz atrasta Rīgā izgāztuvē un nezāļainā vietā. Visas pazīmes ir ļoti tuvas starainajai dzelzenei, atskaitot vīkallapu formu (tā ir ieapaļi olveidīga vai gandrīz apaļa: ga 1.3-1.6 cm, pl 1-1.4 cm) un kausmatiņus - sēkleņiem ir kausmatiņu pušķis. Parasti arī žuburu malējie (īsie) dzeloņi ir mazliet īsāki (ga 0.2-0.3 cm), bet tā nav droša atšķirības pazīme. Pēc ļoti garajiem un cietajiem žubura centrālajiem dzeloņiem starainā un Ibērijas dzelzene nekļūdīgi atšķirama no citām dzelzenēm Latvijā.

  • Centaurea arenaria M.Bieb. (smiltāja dzelzene)

    Ļoti reta, ievazāta suga (XX gs. sākumā konstatēta Rīgā pie dzelzceļa) ir smiltāja dzelzene (Centaurea arenaria M.Bieb.), kas ir Arāla un Kaspijas jūras apkārtnes smiltāju endēms. Reti tiek ievazāta DAA Eiropā. Divgadīgs augs. No citām dzelzenēm atšķirama pēc blīvi pelēcīgi tūbaina apmatojuma. Stublājs stāvs (ga 30-70 cm), diezgan tievs, zarains, šķautņains. Visas lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas lineārās plūksnās. Arī stublāja augšdaļā veselas lapas nav raksturīgas. Kopējā ziedkopa skraji skarveida vai vairogveida. Kurvīši (pl 0.5-0.8 cm) pa vienam tievu zaru galā garos (līdz 12 cm) kātos. Vīkala lapas iegareni olveidīgas, dzeltenīgas, vairākās rindās, gals plēvjains un nolaidens. Vīkala lapu plēvjainais gals zobains vai ļoti īsi bārkstains. Ziedi gaišsārti. Zied jūlijā un augusta sākumā. Meklējama sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Apskati citas sugas: