Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ļoti mainīga izskata augs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Sakne resna, vārpstveida. Lapas rozetē, ēveļveidīgas (ga 4-20 cm, pl 1-5 cm), plūksnas nevienādi trīsstūrveida, virzienā no lapas augšdaļas uz pamatu kļūst sīkākas. Stublājs (ziednesis) ar dobumu, nezaro, tā galā viens ziedu kurvītis (Ø līdz 7 cm), vīkala lapas 2 rindās, ārējās nokārušās vai atliekušās. Kurvīša gultne kaila. Kurvītī vainagu veido tikai dzelteni mēlziedi, kas galā sīkzobaini. Auglis - īsi nosmailots, dzeltenpelēks sēklenis ar garu knābi, kas 2-3 reizes pārsniedz sēkleņa garumu. Matkauss vienkāršs. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Daži autori sugas ietvaros nodala daudzas pasugas vai tuvas sugas, kuras grupē vairākās sekcijās.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Nodalījums sīksugās nav pētīts.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz blīvās grupās visdažādākajos biotopos.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. Līdzīga divām citām pieneņu sugām, ko nodala Latvijā: gludajai (T. erythrospermum) un purva pienenei (T. palustre s.l.; purva pieneni pēdējā laikā sadala 3 sīksugās, kā pazīmes aplūkotas purva pienenes aprakstā). Tiesa gan, līdzīgās sugas sastopamas reti, pārsvarā jūras piekrastē un tās tuvumā, galvenokārt valsts rietumdaļā. No purva pienenes atšķirama pēc atliektām (nevis pie kurvīša piekļautām) ārējām vīkala lapām, lapas zaļas (ne zilganzaļas), ēveļveidīgas ar trīsstūrainām plūksnām (nevis šauri lineāras vai lancetiskas ar gludu vai gandrīz gludu malu). Grūtāk atšķirama no gludās pienenes. Salīdzinājumā ar gludo pieneni sēklenis dzeltenpelēks (nevis sarkanbrūns), iekšējās vīkala lapas bez pabiezinājuma (nevis ar pabiezinājumu). Bez tam gludā pienene veido pie zemes blīvi pieplakušu zilganzaļu lapu rozeti; pie rozetes pamata ir veco, iepriekšējā gada lapu paliekas, kas veido diezgan blīvu gredzenu (ārstniecības pienenei šādu pazīmju nav).
Very common. From solitarily specimens to big groups in various habitats: from natural to human-disturbed.
Повсеместно. От единичных экземпляров до большими группами в разных естественных и нарушенных местообитаниях.
