Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 10-40 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs vai zarains, parasti kails. Lapas plūksnaini šķeltas (ga 3-7 cm, pl 1.5-2.5 cm), virspusē tumšzaļas, apakšpusē blāvas, zilganzaļas, lapas plūksnu mala zobaina. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas, pie pamata ar austiņām. Lapas kailas. Ārējā vīkala lapas 8-10, tās līdz pusei tumšas. Vīkala lapas 21. Mēlziedu parasti nav (reti atrodami eksemplāri ar 8 īsiem mēlziediem). Ziedi šauros kurvīšos (pl ap 0.5 cm, ga ap 1 cm) skrajā vairogveida ziedkopā stublāja un zaru galā. Kurvītī tikai dzelteni stobrziedi (to skaits 60-80). Auglis - pelēkbrūns, apmatots sēklenis. Zied no maija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropas un Rietumāzijas suga, kas kā nezāle mūsdienās plaši ieviesusies visā pasaulē.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausos, izmīdītos mežos un to izcirtumos, kā nezāle dārzos un tīrumos, ceļmalās un nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga meža (S. sylvaticus) un lipīgajai (S. viscosus) krustainei. Atšķirama pēc salīdzinoši platākām, masīvākām lapām, augs kails (nevis klāts ar dziedzermatiņiem, lipīgs). Mēlziedu nav (nevis mēlziedi ir, mēlziedi nav atrotījušies).
Rather common. Solitarily specimens and groups in dry, disturbed forests, clear-cuttings, gardens, on roadsides and in wasty places.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в сухих лесах, на вырубках, а также как сорное в огородах, по обочинам дорог и в сорных местах.
