šķeltā saulcerīte

Rudbeckia laciniata L.

Rudbeckia laciniata L. attēls
  • šķeltā saulcerīte attēls
  • šķeltā saulcerīte attēls
  • šķeltā saulcerīte attēls

latviski: šķeltā saulcerīte

angliski: cutleaf Coneflower

vāciski: Schlitzblättrige Rudbeckie

zviedriski: höstrudbeckia

igauniski: lõhislehine päevakübar

lietuviski: plunksnalapė rudbekija

krieviski: рудбекия рассеченная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Rudbeckia laciniata L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels līdz ļoti liels (ga 1-2.5 m) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Pateicoties ložņājošajam, masīvajam saknenim veido nelielu ceru. Stublājs stāvs, kails, parasti bagātīgi zaro. Lapu daudz, pamīšus, uz stublāja lejasdaļā un vidū nevienādi plūksnaini dalītas vai šķeltas, plūksnas lineāras vai lancetiskas, gals smails. Stublāja augšdaļā lapas šķeltas vai veselas. Lapas garums 15-60 cm (apakšējām), 8-30 cm (augšējām), apakšējo lapu platums līdz 40 cm. Lapu virsma kaila vai izklaidus skarbmataina, mala gluda vai attāli lielzobaina, kāts ļoti īss. Ziedu kurvīši parasti pa vienam daudzo zaru galos, ļoti lieli (pl 5-12 cm). Vīkala lapas 2 rindās vai jumstiņveidīgi, olveidīgi iegarenas (ga ap 2 cm), atliekušās. Katrā ziedu kurvītī apmalē 8-12 neauglīgi, zeltaini dzelteni mēlziedi (ga līdz 7 cm, pl līdz 1 cm) un līdz 300 auglīgi, dzeltenīgi zaļi stobrziedi centrā – blīvi uz ieapaļi koniskas ziedgultnes. Kausmatiņu nav. Stobrziedu zaļganā krāsa saglabājas arī noziedot. Auglis – kails, šķautņains sēklenis. Zied no jūlija līdz oktobra sākumam.

Izplatība:

Ziemeļamerikas suga galvenokārt mitrājos ASV–Kanādas austrumdaļā un ASV centrālajos štatos. Eiropā ieviesta kā kultūraugs XVII gs. sākumā; kopš XIX gs. pirmās puses daudzviet pārgājusi savvaļā.


Latvijā bieži kultivē (galvenokārt šķirnes ar pildītiem ziediem). Rets dārzbēglis, parasti atrod šķirnes ar pildītiem ziediem (t.i., jumstiņveidīgi sakārtotiem tikai mēlziediem kurvītī).

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādās nezālienēs, ceļmalās, pamestu mājvietu apkaimē un mitrās palienēs.

Īpašas norādes:

Dekoratīvs augs. Viegli atšķirama no citiem lieliem kurvjziežiem pēc kaila stublāja, plūksnainām lapām un koniskas (nevis plakanas) kurvīša ziedgultnes.

Summary:

Common cultivated ornamental species (mostly cultivars with fluffy blooms with only ray-florets). Rare garden escape to wasty places and wet floodplains.

Обобщение:

Часто в культуре, преобладают сорта только с язычковыми цветками в корзинке. Редко в сорных местах, по обочинам дорог и во влажных местах по берегам водоёмов.

Apskati citas sugas: