Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pie pamata pārkoksnējies, pacils vai stāvs, kails vai zīdaini apmatots, nereti sarkanīgs. Stublāja krāsa un auga apmatojums plaši variē. Lapas (ga 4-10 cm) divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas ļoti šaurās (pl ap 0.1 cm), lineārās plūksnās. Piezemes lapas saglabājas arī ziedu laikā. Pie lapas pamata ir austiņas. Ziedu kurvīši diezgan blīvos vienpusējos ķekaros stublāja un zaru galā. Kurvīši šauri, olveidīga apveida (ga 0.2-0.3 cm, pl 0.15-0.25 cm). Vīkallapas jumstiņveidīgas, kailas. Ziedi (stobrziedi) dzeltenbrūni vai sarkanīgi brūni. Auglis - sīks sēklenis. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Mainīga izskata, plaši Eiropā un dažviet Āzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai pat tās uzskata par tuvām sugām.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Dažāda lieluma grupas sausās augtenēs ar skraju, nesaslēgtu veģetāciju: smiltājos, kāpās, nezālienēs, pļavās, priežu mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
Savstarpēji lauka un slotu vībotne ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu). No citām vībotnēm Latvijā atšķiramas diezgan viegli.
Common (A. campestris). Groups of various size in dry habitats with a sparse cover of vegetation: both in natural sites and wastes. A similar A. scoparia is very rare, casual. Solitarily specimens along railways and on dust-heaps.
Часто (A. campestris). Группы разной величины в сухих местообитаниях с незадерненным растительным покровом: как в естественных, так и в сорных местах. Другая внешне похожая полынь – A. scoparia – очень редкое заносное растение. Единичные экземпляры на свалках и железных дорогах.