lauka vībotne

Artemisia campestris L.

Artemisia campestris L. attēls
  • lauka vībotne attēls
  • lauka vībotne attēls

latviski: lauka vībotne

angliski: field Wormwood

vāciski: Feld-Beifuß

zviedriski: fältmalört

igauniski: põldpuju

lietuviski: dirvoninis kietis

krieviski: полынь полевая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Artemisia campestris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs pie pamata pārkoksnējies, pacils vai stāvs, kails vai zīdaini apmatots, nereti sarkanīgs. Stublāja krāsa un auga apmatojums plaši variē. Lapas (ga 4-10 cm) divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas ļoti šaurās (pl ap 0.1 cm), lineārās plūksnās. Piezemes lapas saglabājas arī ziedu laikā. Pie lapas pamata ir austiņas. Ziedu kurvīši diezgan blīvos vienpusējos ķekaros stublāja un zaru galā. Kurvīši šauri, olveidīga apveida (ga 0.2-0.3 cm, pl 0.15-0.25 cm). Vīkallapas jumstiņveidīgas, kailas. Ziedi (stobrziedi) dzeltenbrūni vai sarkanīgi brūni. Auglis - sīks sēklenis. Zied no jūlija līdz oktobrim.

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši Eiropā un dažviet Āzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai pat tās uzskata par tuvām sugām.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas sausās augtenēs ar skraju, nesaslēgtu veģetāciju: smiltājos, kāpās, nezālienēs, pļavās, priežu mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.

Īpašas norādes:

Savstarpēji lauka un slotu vībotne ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu). No citām vībotnēm Latvijā atšķiramas diezgan viegli.

Common (A. campestris). Groups of various size in dry habitats with a sparse cover of vegetation: both in natural sites and wastes. A similar A. scoparia is very rare, casual. Solitarily specimens along railways and on dust-heaps.

Часто (A. campestris). Группы разной величины в сухих местообитаниях с незадерненным растительным покровом: как в естественных, так и в сорных местах. Другая внешне похожая полынь – A. scoparia – очень редкое заносное растение. Единичные экземпляры на свалках и железных дорогах.

Līdzīgās sugas

  • Artemisia scoparia Waldst. et Kit. (slotu vībotne)

    Izskatā ļoti līdzīga ir slotu vībotne (A. scoparia Waldst. et Kit.). Tā ir divgadīga, 20-50 cm liela, kaila suga, kam piezemes lapas ziedēšanas laikā jau ir atmirušas. Stublājs stāvs. Stublājam raksturīga sarkani violeta nokrāsa, blīvs zarojums, lapu plūksnas šauri lineāras (ga 0.5-1.5 cm, pl 0.05-0.15 cm). Salīdzinājumā ar lauka vībotni ziedu kurvīši šaurāki (pl 0.1-0.2 cm). Stobrziedi sarkanbrūni. Slotu vībotne ir Viduseiropas suga, kas Latvijā ļoti reti konstatēta uz dzelzceļiem un izgāztuvēs. Zied augustā, septembrī.

Apskati citas sugas: