Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs ar spēcīgu, aromātisku smaržu. Stublājs stāvs, kails, ļoti zarains. Lapas (ga 3-6 cm) divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas lineārās plūksnās (plūksnu platums ap 0.05 cm), lapas uz stublāja un zariem pamīšus. Ziedu kurvīši pa vienam daudzo zaru galā. Vīkallapas iegarenas, ar brūnu malu. Kurvīša (pl 1.5-2 cm) gultne ziedēšanas sākumā plakana, vēlāk koniska, ar dobu vidu. Kurvīša malā mēlziedi (ga 0.6-0.9 cm) sākumā stateniski, kurvīša gultnei kļūstot koniskai atliecas, bet centrā stobrziedi sīki, dzelteni, galā pieczobaini. Pilnīgi atvērtam stobrziedam irbulis ar drīksnu mazliet pārsniedz vainaga apmali. Auglis - sīks, rievains, ieapaļš sēklenis, gatavs pelēkbrūns. Kausmatiņu nav. Zied no maija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Kultivēšanas rezultātā ļoti plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā ieviesusies suga.
Latvijā bieži kultivēta. Retumis savvaļā kā dārzbēgle.
Biotopi:
Audzē dārzos. Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu tuvumā, izgāztuvēs un ceļmalās apdzīvotu vietu tuvumā.
Īpašas norādes:
Viens no visvērtīgākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem.
No citiem savvaļā nezālienēs sastopamiem kurvjziežiem atšķirama viegli; nedaudz līdzīga tai ir daudz lielākā un masīvākā nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria perforata), kam ir platākas lapu plūksnas, nav konusveidīgas kurvīša gultnes ar dobu vidu un nav raksturīgās smaržas.
Widely in cultivation. Rarely escaped to wasty places, dust-heaps and roadsides.
Часто культивируемое растение. Единичные экземпляры изредка дичают по обочинам дорог, в сорных местах и на свалках.g