dzeltenā ilzīte

Anthemis tinctoria L.

Anthemis tinctoria L. attēls

latviski: dzeltenā ilzīte

angliski: yellow Chamomile

vāciski: Färber-Hundskamille

zviedriski: färgkulla

igauniski: kollane karikakar

lietuviski: geltonasis bobramunis

krieviski: пупавка красильная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Anthemis tinctoria L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains. Lapas (ga 3-7 cm, pl 2-4 cm) uz stublāja pamīšus, vairākkārt dalītās šaurās plūksnās ar zobainu malu. Plātnes virspuse kaila, apakšpuse ar piegulošiem matiņiem. Ziedu kurvīši lieli (pl 2.5-4 cm), pa vienam zaru galā. Vīkala lapas strupas, vairākās rindās, apmatotas, ar plēvjainu galu. Kurvīša gultnē dzeloņsmailas plēkšņlapiņas. Stobrziedi un mēlziedi tumši dzelteni. Mēlziedu garums ap 1-1.5 cm. Auglis - četršķautņains, kails sēklenis. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā.

Latvijā diezgan bieži visā valstī.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās, ceļmalās, grants karjeros un akmeņainās nogāzēs, parasti vietās ar skraju veģetāciju. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea, O. Festucetalia valesiacae.

Īpašas norādes:

No citām ilzītēm atšķirama pēc tumši dzelteniem (nevis baltiem) mēlziediem.

Rather common. Solitarily specimens and small groups in open, dry habitats: in meadows, gravel pits, on roadsides - in places with a sparse cover of vegetation.

Довольно часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих, открытых местообитаниях с незадерненной растительностью: на лугах, в песчано-гравийных каръерах и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: