Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, šķautņains, tāpat kā lapas mīksti apmatots. Lapas no iegarenām līdz otrādi olveidīgām (ga 3-9 cm, pl 1-4 cm), sēdošas (apakšējās ar īsu kātu), mala gluda, gals smails vai strups. Vīkala lapas 1-2 rindās, mala apmatota. Ziedu kurvīši (pl 3-5 cm) pa vienam stublāja vai zaru galā. Kurvīša ārmalā ir auglīgi mēlziedi (ga ap 1.5 cm), tie var būt novietoti vairākās rindās. Dzelteno vai oranžo mēlziedu krāsa variē no gaišdzeltenas līdz tumši oranžai. Kurvīša centrā atrodas oranžbrūni vai tumšbrūni neauglīgi stobrziedi. Sēklenis brūns vai pelēks, ciets, vairāk vai mazāk lokveidīgi izliekts, mugurpusē kārpveidīgs vai dzeloņveidīgs. Citiem kurvjziežiem Latvijā šāda īpatnēja sēkleņa nav. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Izplatība:
Dienvideiropā izplatīta suga. Plaši ieviesta arī Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā.
Latvijā bieži kultivē visā teritorijā, nereti sastopama kā dārzbēgle vai nezāle.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzu malās, nezālienēs, izgāztuvēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs, ārstniecības un krāsu augs.
Common in cultivation. Not rare garden escape. Solitarily specimens and groups at gardens, in wasty places, on dust-heaps and along railways.
Часто в культуре. Нередко дичает. Единичные экземпляры и группы по окраинам огородов, в сорных местах, на свалках и вдоль железных дорог.