dziedzerainais smaildadzis

Xanthium strumarium L.

Xanthium strumarium L. attēls
  • dziedzerainais smaildadzis attēls
  • dziedzerainais smaildadzis attēls

latviski: dziedzerainais smaildadzis

angliski: rough Cocklebur

vāciski: Gemeine Spitzklette

zviedriski: gullfrö

igauniski: pugu-väärtakjas

lietuviski: paprastasis dagišius

krieviski: дурнишник обыкновенный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Xanthium strumarium L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Vienmājnieks. Stublājs stāvs, zarains, apmatots. Augam piemīt aromātiska (saberzēt!) smarža. Lapas ar kātu, uz stublāja pamīšus, plati trīsstūraina apveida (ga 4-9 cm, pl 3-6 cm), sekli trīsdaivainas. Lapas plātnes mala zobaina, gals smails, pamats sekli sirdsveidīgs. Vīkals zaļš, dzeloņains, rudenī bieži brūnsārts. Ziedu kurvīši blīvi lapu žāklēs stublāja augšdaļā. Kurvītī (ga ap 0.8 cm) vīrišķo ziedu daudz, tos apņem brīvs vīkals. Sievišķie ziedi kurvītī divi, tos apņem saaudzis vīkals. Auglis - plakans sēklenis bez matkausa, kas ieslēgts vīkalā un nobirst reizē ar to. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama suga. Sugas ietvaros nodala vairākas pasugas, kas ārpus Eiropas bieži tiek aplūkotas patstāvīgas sugas rangā.

Latvijā diezgan reti. Nodala 2 pasugas : X.s. ssp. italicum (Moretti) D.Löve (galvenokārt Daugavas ielejā), X.s. ssp. strumarium (nezālienēs).

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas upju palienēs un nezālienēs.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīgs krastmalas smaildadzim (X. albinum) - sk. atšķirības sugas aprakstā. No dzeloņainā smaildadža (X. spinosum) atšķirams pēc platākām lapām, lapas abpusēji zaļas (nevis apakšpuse tūbaina), nav dzeloņu.

Rather rare. Solitarily specimens and small groups on river floodplains (mostly X.s. ssp. italicum) and in wastes (mostly X.s. ssp. strumarium). A similar X. albinum is rare in wasty places.

Довольно редко. Единичные экземпляры и небольшие группы на речной пойме (преимущественно X.s. ssp. italicum) и в сорных местах (преимущественно X.s. ssp. strumarium). Похожий X. albinum редок в сорных местах.

Līdzīgās sugas

  • Xanthium albinum (Widder) H.Scholz (krastmalas smaildadzis)

    Reti sausās un mēreni sausās nezālienēs atrodams dziedzerainajam smaildadzim ļoti līdzīgais krastmalas smaildadzis (Xanthium albinum (Widder) H.Scholz, syn. X. riparium Itzigs. et Hertsch), kam tāpat pie lapu pamata nav dzeloņu un lapas abas puses zaļas. Tā pamatareāls ir DDA Eiropa un DR Āzija. Būtiskākās atšķirības pazīmes no dziedzerainā smaildadža ir: garāks, brūngans (ga 2-2.5 cm), iegareni olveidīgs vīkals, kas apmatots ar īsiem dzelonīšiem un galā āķveidīgs, dažreiz gals nevienādi iešķelts. Diezgan bieži lapas pamats ir tipiski ķīļveidīgs, un īsi cietmatainais augs kopumā ir dzeltenīgāks, ar specifisku smaržu, tomēr tās nav drošas atšķirības pazīmes.

Apskati citas sugas: