Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails vai skraji apmatots, augšdaļā zaro. Lapas no eliptiskām līdz lancetiskām (ga 5-15 cm, pl 1-4 cm), apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, pamats skaujošs, sirdsveidīgs, nereti pie pamata austiņas. Lapas pārsvarā stublāja lejasdaļā. Plātnes mala gluda vai attāli zobaina. Ziedu kurvīši (pl 1.5-2.5 cm) stublāja un zaru galā skrajā vairogveidīgā skarā. Vīkals (ga 0.7-1.2 cm) tumši zaļš, klāts ar pelēkmelniem dziedzermatiņiem, vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem. Kurvīti veido dzelteni mēlziedi. Kausmatiņi balti, lokani. Auglis - rūsgans, cilindrisks sēklenis ar apmēram 20 ribiņām. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Diezgan šaura areāla Viduseiropas suga.
Latvijā reti, pārsvarā valsts centrālajā daļā. Latviju šķērso sugas vienlaidu izplatības ziemeļu robeža.
Biotopi:
Nelielas grupas krūmainās pļavās, grāvju malās un mežmalās.
Īpašas norādes:
Ļoti grūti no purva cietpienes (C. paludosa) atšķirama suga. Aplapota salīdzinoši blīvāk stublāja apakšdaļā, augšdaļā ļoti skraji (nevis aplapota vienmērīgi visā stublāja garumā; šī nav droša atšķirības pazīme). Droši atšķirama pēc augļa: sēklenis ar apmēram 20 ribiņām, kausmatiņi balti, lokani (nevis sēklenim 10 ribiņas, kausmatiņi dzeltenīgi pelēki, trausli). No citām cietpienēm, mīkstpienēm (Sonchus spp.) atšķirama pēc lapas formas (lapas nav lineāras, plūksnaini daivainas vai šķeltas, nav dzeloņaini zobainas). Salīdzinājumā ar parasto salāteni (Lapsana communis) ziedu kurvīši daudz lielāki, vismaz 1.5 cm plati (nevis 0.5-0.8 cm plati).
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.
Rare. Mostly central part. Small groups in shrubby meadows, along ditches and at the forest edges.
Редко. Преимущественно центральная часть. Небольшие группы на закустаренных лугах, вдоль канав и по опушкам лесов.