mīkstā cietpiene

Crepis mollis (Jacq.) Asch.

Crepis mollis (Jacq.) Asch. attēls

latviski: mīkstā cietpiene

angliski: northern Hawk’s-beard

vāciski: Weicher Pippau

zviedriski: mjukfibbla

igauniski: pehme koeratubakas

lietuviski: švelnioji kreisvė

krieviski: скерда мягкая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Crepis mollis (Jacq.) Asch. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails vai skraji apmatots, augšdaļā zaro. Lapas no eliptiskām līdz lancetiskām (ga 5-15 cm, pl 1-4 cm), apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas, pamats skaujošs, sirdsveidīgs, nereti pie pamata austiņas. Lapas pārsvarā stublāja lejasdaļā. Plātnes mala gluda vai attāli zobaina. Ziedu kurvīši (pl 1.5-2.5 cm) stublāja un zaru galā skrajā vairogveidīgā skarā. Vīkals (ga 0.7-1.2 cm) tumši zaļš, klāts ar pelēkmelniem dziedzermatiņiem, vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem. Kurvīti veido dzelteni mēlziedi. Kausmatiņi balti, lokani. Auglis - rūsgans, cilindrisks sēklenis ar apmēram 20 ribiņām. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Diezgan šaura areāla Viduseiropas suga.

Latvijā reti, pārsvarā valsts centrālajā daļā. Latviju šķērso sugas vienlaidu izplatības ziemeļu robeža.

Biotopi:

Nelielas grupas krūmainās pļavās, grāvju malās un mežmalās.

Īpašas norādes:

Ļoti grūti no purva cietpienes (C. paludosa) atšķirama suga. Aplapota salīdzinoši blīvāk stublāja apakšdaļā, augšdaļā ļoti skraji (nevis aplapota vienmērīgi visā stublāja garumā; šī nav droša atšķirības pazīme). Droši atšķirama pēc augļa: sēklenis ar apmēram 20 ribiņām, kausmatiņi balti, lokani (nevis sēklenim 10 ribiņas, kausmatiņi dzeltenīgi pelēki, trausli). No citām cietpienēm, mīkstpienēm (Sonchus spp.) atšķirama pēc lapas formas (lapas nav lineāras, plūksnaini daivainas vai šķeltas, nav dzeloņaini zobainas). Salīdzinājumā ar parasto salāteni (Lapsana communis) ziedu kurvīši daudz lielāki, vismaz 1.5 cm plati (nevis 0.5-0.8 cm plati).

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.

Rare. Mostly central part. Small groups in shrubby meadows, along ditches and at the forest edges.

Редко. Преимущественно центральная часть. Небольшие группы на закустаренных лугах, вдоль канав и по опушкам лесов.

Apskati citas sugas: