tīruma usne

Cirsium arvense (L. ) Scop.

Cirsium arvense (L. ) Scop. attēls

latviski: tīruma usne

angliski: creeping Thistle

vāciski: Acker-Kratzdistel

zviedriski: åkertistel

igauniski: põldohakas

lietuviski: dirvinė usnis

krieviski: бодяк полевой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cirsium arvense (L. ) Scop. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-130 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Sakņu sistēma spēcīga, sakneņi ložņājoši. Stublājs stāvs, zaro, rievains, apakšdaļā kails, augšdaļā klāts ar tīmekļmatiņiem. Lapas iegarenas vai lancetiskas, parasti veselas, retāk plūksnaini daivainas (ga 5-12 cm, pl 1-5 cm). Plātnes apakšpuse gaišāka nekā virspuse. Lapas plūksnu (ja tādas ir) smaile vērsta lapas gala virzienā (nevis horizontāli vai lejup). Lapas mala dzeloņaini zobaina, gals smails, augšējās lapas sēdošas, apakšējās ar īsu kātu. Ziedu kurvīši pasīki (Ø ap 1 cm), skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkala lapas ar tīmekļmatiņiem, gals ar īsu dzeloņsmaili. Ziedi (stobrziedi) gaišsārti vai violeti sārti (ga 1-1.5 cm), parasti viendzimuma. Kausmatiņi gari (ga 2-3 cm), pelēcīgi vai dzeltenīgi balti. Auglis - zaļganpelēks sēklenis. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.
Pēc dzeloņainības un lieluma Latvijā nodalāmas 2 varietātes (daži autori tās traktē augstākā taksonomiskā rangā): C.a. var. arvense (syn. C. horridum (Wimm. et Grab.) Stank.) ar gari cieti dzeloņainām lapām, salīdzinoši intensīvākas krāsas purpurvioletiem ziediem, kā arī parasti mazāku augumu (ga līdz 75 cm). Šī varietāte dažreiz varētu šķist līdzīga asajam dadzim (C. vulgare). Otra varietāte C.a. var. mite Wimm. et Grab. sastopama daudz biežāk, tai raksturīgi īsāki un salīdzinoši mīkstāki dzeloņi, ziedi blāvāki, augumā lielāka (līdz 130 cm).

Izplatība:

Mainīga izskata, plaši Eiropā, rietumu un centrālajā Āzijā izplatīta suga, kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas dārzos, tīrumos, mītņu tuvumā, ceļu un dzelzceļu malās, kā arī visdažādākajās nezālienēs.

Īpašas norādes:

Diezgan viegli atšķirama, kaut gan nedaudz līdzīga dažiem citiem dadžiem (Cirsium spp.) un, mazāk, dzelkšņiem (Carduus spp.). Atšķirama pēc rievaina stublāja (nevis spārnaina vai dzeloņaini spārnaina). Ziedu kurvīši sīki (nevis lieli). Stublājs aplapots vienmērīgi (nevis lapas rozetē un uz stublāja tikai dažas lapas). Dzeloņi salīdzinoši diezgan mīksti (nevis cieti un duroši), atskaitot varietāti C.a. var. arvense.

Very common. Solitarily specimens and groups of various size in gardens, fields, on roadsides and in wasty places.

Очень часто. Единичные экземпляры и группы разной величины в огородах и сорных местах, на полях и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: