Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 50-140 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, gandrīz kails vai izklaidus skarbmatains. Apakšējās lapas ēveļveidīgas, augšējās lapas plūksnaini šķeltas, sēdošas, ar skaujošu pamatu (apakšējo lapu ga 7-15 cm, pl 2-3 cm). Stublāja lapām pie pamata ir smailas, lejupvērstas austiņas. Lapojums blīvāks stublāja apakšdaļā. Ziedu kurvīši (pl 2-4 cm) garos ziedkātos stublāja un zaru galā, veido diezgan blīvu skarveida ziedkopu. Kurvīša ārējās vīkallapas īsākas, lineāras vai lancetiskas, atstāvošas. Pārējās vīkallapas lancetiskas, klātas ar tīmekļmatiņiem. Visi ziedi ir dzelteni mēlziedi. Sēklenis rievains, ar (10)13-15 ribiņām. Matkauss aptuveni sēkleņa garumā. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga, areāla ziemeļu daļā atradnes izklaidus. Nodala pasugas.
Latvijā nereti visā teritorijā, biežāk valsts rietumdaļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas nezālienēs, sausās pļavās un atmatās, karjeros un dzelzceļmalās.
Īpašas norādes:
No pārējām cietpienēm diezgan viegli atšķirama pēc 2 pazīmēm: dažādām lapām (apakšējām ēveļveidīgām, augšējām plūksnaini šķeltām) un pēc atstāvošām kurvīša ārējām vīkallapām (citām līdzīgām sugām šādas pazīmes nav).
Not rare. More frequent in the western part. Solitarily specimens and groups in wasty places, gravel pits, on roadsides and in dry meadows.
Нередко. Более часто в западной Латвии. Единичные экземпляры и группы по обочинам дорог, в каръерах, сорных местах и на сухих лугах.
