Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis garš, ložņājošs. Stublājs stāvs, apmatots, vienkāršs vai zaro. Lapas uz stublāja visā garumā līdz ziedkopai, veselas, eliptiskas (ga 3-6 cm, pl 1.5-3 cm), pie pamata ausainas, apakšējās ar īsu kātu, sākot no stublāja vidus sēdošas. Saberzējot lapas, jūtama aromātiska melisas smarža. Plātnes mala strupi lielzobaina, gals strups, pamats ķīļveidīgs. Kurvīši stublāja un zaru galā plakanā vairogskarā. Ziedkopas apakšējo ziedu ziedkāts daudz garāks nekā galotnes ziediem. Kurvīši nelieli (pl 0.3-1.2 cm). Vīkallapas jumstiņveidīgas, ar platu apmali. Kurvīša centrā ir dzelteni stobrziedi, bet malā balti mēlziedi. Dažreiz mēlziedu nav vai tie ir ļoti īsi; tad kurvīša platums nepārsniedz 0.5 cm. Auglis - vārpstveidīgs un ribains (ga 0.1-0.25 cm) sēklenis. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.
Izplatība:
Vidusjūras apgabala austrumu daļā sastopams augs. Kultivēšanas dēļ plaši ieviests ārpus pamatareāla.
Latvijā reti kultivē. Ļoti rets dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs dārzu tuvumā un izgāztuvēs.
Īpašas norādes:
Tipiski eksemplāri ar baltiem mēlziediem veselo lapu dēļ maz līdzīgi citiem biškrēsliņiem Latvijā (tiem ir plūksnaini dalītas lapas). Saberzējot lapas, pēc aromātiskās, melisām līdzīgās, smaržas no citiem iespējami līdzīgiem kurvjziežiem nekļūdīgi atšķirama suga.
Rare in cultivation. Very rare escape to wasty places at gardens and on dust-heaps.
Редко в культуре. Очень редко дичает в сорных местах по близости огородов и на свалках.
