vītolu miķelīte

Aster x salignus Willd. ([arī: Symphyotrichum x salignum (Willd.) G.L.Nesom]; syn. A. salicifolius Scholler; A. lanceolatus Willd. x A. novi-belgii L.)

Aster x salignus Willd. attēls

latviski: vītolu miķelīte

angliski: willow-leaved Aster

vāciski: Weidenblatt-Aster

zviedriski: videaster

igauniski: pajulehine aster

lietuviski: gluosnialapis astras

krieviski: астра иволистная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Aster x salignus Willd. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 70-130 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, augšdaļā apmatots un zaro, līdz pat ziedkopai blīvi aplapots. Lapas pamīšus, lancetiskas (ga 4-8 cm, pl 0.7-1.2 cm), gandrīz sēdošas (apakšējās ar īsu kātu). Kurvīši vidēji lieli (pl 2.5-4 cm), skarveida ziedkopā stublāja (zaru) galā. Vīkallapas zālainas, vienāda garuma (ap 0.7 cm), divās vai vairākās rindās. Mēlziedi (sievišķie) balti vai gaišvioleti. Kurvīša centrā dzelteni divdzimumu stobrziedi. Auglis - apmatots sēklenis. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.


Piezīme. Abas mātessugas pārceļot no ģints Aster ģintī Symphyotrichum, arī hibrīda latīniskais nosaukums iegūst attiecīgās ģints lietojumu.

Izplatība:

Ziemeļamerikas suga. Hibridogēna suga. Eiropā ieviests krāšņumaugs, vietām pārgājis savvaļā.

Latvijā retumis visā teritorijā, tomēr pārsvarā upju ielejās. No kultūras savvaļā pārgājusi suga.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas palieņu pļavās, krūmājos, nezālienēs un mītņu tuvumā.

Īpašas norādes:

Dekoratīvs augs.

Rather rare. Garden escape, mostly in river valleys. Groups of various size in floodplain meadows, shrubs, wasty places and at buildings.

Изредка. Дичает, преимущественно в речных долинах. Группы разной величины на пойменных лугах, в кустарниках и сорных местах и по близости жилья.

Līdzīgās sugas

  • Galatella punctata (Waldst. et Kit.) Nees (punktainā galatella)

    XX gs. sākumā vienreiz Jūrmalā kāpās atrasta punktainā galatella (Galatella punctata (Waldst. et Kit.) Nees, syn. Aster punctatus Waldst. et Kit.; A. sedifolius L. p.p.). Visticamāk, atradnē tā ir bijusi dārzbēgle. Punktainā galatella savvaļā sastopama krūmājos un palieņu pļavās Eiropas DA daļā un Rietumāzijā. Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm), parasti zarains kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs un zari klāti ar mīkstkārpainiem matiņiem un īsiem dzelonīšiem. Zari stāvi, to galos viens vai daži ziedu kurvīši. Lapas lineāras vai lineāri lancetiskas (ga 4-10 cm, pl 0.4-0.8 cm), sēdošas, pamats pakāpeniski sašaurināts, gals gari nosmailots, plātne blīvi klāta ar punktveida dziedzeriem. Daudzo zaru galos kurvīši veido diezgan blīvu vairogveida ziedkopu ar visbiežāk 8-20 kurvīšiem. Vīkallapas jumstiņveidīgas, vairākās rindās, nevienādas. Kurvīši vidēji lieli (pl 2-3 cm). Mēlziedi ārmalā sārti violeti, kurvīša centrā stobrziedi dzelteni, retumis ar violetu nokrāsu. Auglis - sēklenis ar garu, baltu matkausu, kas pārsniedz sēkleņa paša garumu. Zied no jūlija beigām līdz septembrim.

Apskati citas sugas: