Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs vai daudzgadīgs, liels (ga 40-110 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas ļoti skarbmatainas. Piensula balta, rūgta. Stublājs stāvs, zarains, dažreiz šķautņains un ar sarkanīgi brūnu nokrāsu. Lapas (apakšējās) ar kātu, stublāja vidū un augšdaļā sēdošas, pusskaujošas. Lapas no iegarenām līdz lancetiskām (ga 8-25 cm, pl 1.5-3 cm), pamats ķīļveidīgs, mala attāli zobaina, dažreiz mazliet cirtaina, gals smails. Ziedkopa vairogveidīga, ziedu kurvīši pa vienam zaru galā. Vīkala lapas (iekšējās, ārējās) diezgan līdzīgas: apmatotas, lineāras vai lancetiskas, sakārtotas jumstiņveidīgi. Vīkala garums 1-1.5 cm. Mēlziedi dzelteni (ga ap 2.5 cm), ārpusē iesārti, tālu pārsniedz vīkalu. Auglis - tumšbrūns sēklenis (ga ap 0.4 cm) ar plūksnainu matkausu. Auglim knābja nav. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Ļoti mainīga izskata suga Eirāzijā, kā ietvaros nodala vismaz 5 pasugas vai tuvas sugas.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausās mežmalās, pļavās, krūmājos un izcirtumos.
Īpašas norādes:
No citiem iespējami līdzīgiem kurvjziežiem (salātenes - Lapsana communis, cietpienēm - Crepis spp.) viegli atšķirama pēc tā, ka viss augs klāts ar skarbiem matiņiem (nevis augs kails vai gandrīz kails). Vislīdzīgākā Latvijā ļoti retai, ievazātai sugai - zalkšpienei (Picris echioides), kas arī ir ļoti skarbmataina. Atšķirama pēc līdzīgām vīkala lapām (nevis ārējās ļoti lielas, lapveidīgas), auglis bez knābja (nevis ar ļoti garu knābi).
Not rare. Small groups in dry habitats: meadows, shrubs, clear-cuttings and at the forest edges.
Нередко. Небольшие группы в сухих местообитаниях: на лугах и вырубках, в кустарниках и по лесным опушкам.
