Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, diezgan masīvs un liels (ga 70-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis īss. Stublājs stāvs, kails, rievains, brūni sārts, nezaro. Apakšējās lapas kātainas, plātne plati olveida (ga 7-15 cm, pl 5-10 cm), mala zobaina, pamats sirdsveidīgs. Augšējās lapas sīkākas, nereti ar sarkanbrūnu nokrāsu, lancetiskas, uz stublāja sēdošas, makstainas. Ziedu kurvīši garā (līdz 30 cm) ķekarā stublāja galā. Vīkala lapas vienā rindā, apmale plēvjaina, iesārta. Ziedu kurvīšu daudz (Ø 3-5 cm), stobrziedi un mēlziedi zeltaini dzelteni. Mēlziedu maz (parasti 6-10). Mēlzieda gals zobains. Auglis - kails sēklenis (ga 0.3-0.4 cm) ar diskveida paplašinājumu galā. Zied jūlijā un augustā.
Izplatība:
Eiropas ziemeļaustrumos un dienvidaustrumos, kā arī Āzijā (Sibīrijas rietumu un centrālajā daļā) sastopama suga.
Latvijā ļoti reti, uz areāla rietumu robežas.
Biotopi:
Avoksnainas pļavas, krūmāji, skraji meži slapjās kūdras augsnēs vai minerālaugsnēs. Latvijā kritiski apdraudēta suga. Biotopu pārmaiņu dēļ izzudušas visas XX gs. pirmajā pusē konstatētās atradnes. Sugas genofonds Latvijā koncentrēts Krustkalnu rezervātā, kur vidēji liela mēlziedes populācija sastopama avoksnainā, niedrēm aizaugušā meža laucē uz kaļķaina cilmieža. Jauna atradne 2004.g. avoksnājā Sudas purva apkaimē un 2019.g. valsts DR. Turpmāk (2024) konstatēta arī Apes pagastā valsts ziemeļos.
Īpašas norādes:
Dekoratīvs augs.
Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā. LatSG-2025 suga iekļauta EN – stipri apdraudēto sugu kategorijā.
Very rare. Extinct in all localities found in the first half of the 20th century. Surviving in a swampy, calcareous forest clearing in eastern Latvia. New localities discovered in 2004 (fen in central Latvia), 2019 in SW part and 2024 in the northern-most part.
Редчайший. Исчез во всех местонахождениях найденных в первой половине ХХ века. Сохраняется на болотистой, известняковатой лесной луговине в восточной Латвии. Новые местонахождения найдены в 2004 г. на ключевине в центральной части Латвии, в 2019.г. - местонахождение в ЮЗ части и в 2024 г. в северной части.
