Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 10-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zarains, pie pamata koksnains. Stublājs, zari un lapas balti tūbaini. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, plūksnas lineāras, apakšējās lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Pie lapas kāta austiņas. Vīkala lapas nevienāda garuma, tūbainas. Stobrziedi divdzimumu, dzelteni, kurvīšos īsās, stāvās skarās zaru un stublāja galā (A.m. ssp. humifusa) vai diezgan garās, parasti nolīkušās skarās (A.m. ssp. maritima). Kurvīši sīki (ga 0.2-0.3 cm, pl 0.1-0.2 cm). Auglis - sīks sēklenis. Zied augustā un septembrī.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama jūru un okeānu piekrastes suga. Nodala vismaz 2 pasugas: A.m. ssp. humifusa (Hartm.) K.Persson un A.m. ssp. maritima. Artemisia maritima ssp. humifusa sastopama Baltijas jūras salās Igaunijā un Zviedrijā.
Latvijā ļoti rets adventīvs augs, konstatēts vienreiz XX gs. sākumā.
Biotopi:
Dabiskās augtenēs sastopama dažāda lieluma grupās jūras piekrastes pļavās un smiltājos. Latvijā meklējama nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga vērmelei (A. absinthium). Šīm vībotņu sugām raksturīgs vairāk vai mazāk balti tūbains stublājs, zari un lapas. Jūrmalas vībotne atšķirama pēc sīkākiem ziediem, lapas plūksnas lineāras (nevis lancetiskas), pie lapas kāta ir austiņas (vērmeles lapas bez austiņām), ziedu kurvīši iegareni (nevis gandrīz apaļi). Skatīt arī Austrijas vībotni (A. austriaca).
Very rare casual. In wastes.
Редчайший заносной. В сорных местах.
