Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 15-75 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, raupjš, masīvs, četršķautņains, augšdaļā zaro. Stublājs blīvi aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas veselas, plati eliptiskas (ga 4-12 cm, pl 1.5-4 cm), apmatotas, mala attāli zobaina, augšējās sēdošas, apakšējās ar īsu kātu. Ziedu kurvīši lieli, gandrīz apaļi. Pamatojoties galvenokārt uz vīkala lapu izskatu, Baltijas reģionā nodala 2 pasugas. Ārējo vīkala lapu gals plēvjains, tumšs, plūksnains, garāks nekā vīkallapas pamatdaļa un nolīcis (C.p. ssp. pseudophrygia (C.A.Mey.) Gugler) vai plūksnains, īss, plats un stāvs (C.p. ssp. phrygia). Ziedi purpursārti, kurvītī (ga 1.5-2 cm, pl 1.2-1.6 cm), ārējie piltuvziedi gandrīz divlūpaini, acīm redzami garāki nekā iekšējie. Auglis - brūnpelēks sēklenis ar īsu kausmatiņu pušķi. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Ziemeļu, centrālajā un austrumu Eiropā, kā arī dažviet Āzijā sastopama suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās un atmatās, mežmalās un ceļu malās.
Īpašas norādes:
Vislīdzīgākā pļavas dzelzenei (C. jacea). Citām līdzīgām Latvijā sastopamām sugām lapas plātne ir plūksnaini dalīta nevis vesela. No pļavas dzelzenes atšķirama pēc platākām lapām, blīva stublāja aplapojuma un galā sīkplūksnainām vīkala lapām, kas vīkalam kopumā piešķir blīvi tīmekļainu izskatu. Pļavas dzelzenes vīkala lapu gals ir vesels vai plati strupi plūksnains.
Not rare. Solitarily specimens and small groups in dry meadows, on fallow-lands and roadsides, at the forest edges.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах и залежах, по обочинам дорог и опушкам лесов.
