Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, četršķautņains, stingrs, zaro. Lapas (ga 10-20 cm) plūksnaini dalītas iegareni lancetiskās plūksnās (pl 0.2-0.7 cm), uz stublāja pamīšus, sēdošas vai apakšējās ar kātu. Ziedu kurvīši lieli (ga 2.5-4 cm). Vīkala lapas zaļas, gals tumšāks un trīsstūraina apveida, mala bārkstaina. Ziedi violeti sārti. Kurvīša ārmalā esošie piltuvziedi sterili, dalīti šaurās plūksnās. Kurvīša centrā atrodas divdzimumu stobrziedi. Auglis - ap 0.5 cm garš, apmatots sēklenis. Kausmatiņi sēkleņa garumā. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga, kas plaši sastopama Eiropā un Rietumāzijā. Ieviesta Ziemeļamerikā.
Latvijā bieži visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas sausieņu pļavās, atmatās, upju krastu terasēs, dažādās sausās ruderālās vietās. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausieņu pļavās: Cl. Festuco-Brometea.
Īpašas norādes:
No citām dzelzenēm atšķirama pēc plūksnaini dalītām (ne veselām vai daivainām) stublāja lapām, augs zaļš (ne tūbains vai pelēcīgs), ziedu kurvīši lieli, vīkala lapas gals trīsstūrains, bez dzeloņa.
Common. Solitarily specimens and groups in dry, open habitats: meadows, on fallow-lands and roadsides, in gravel pits and wastes.
Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих, открытых местообитаниях: на лугах и залежах, по обочинам дорог, в каръерах и сорных местах.
