Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 60-170 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, dziļi rievains, zarains, zari atstāv šaurā leņķī. Lapas uz stublāja pamīšus, olveidīgas (ga 8-16 cm, pl 4-10 cm). Plātnes mala vesela vai sīkzobaina, gals strups, virspuse zaļa, apakšpuse pelēka, ar biezu matiņu tūbu. Kurvīši ieapaļi (pl 2-3 cm), vairogveidīgās skarās stāvo vai mazliet atlīkstošo zaru galos. Vīkala lapas blīvi klātas ar pinkainiem tīmekļmatiņiem, iekšējās ar taisnu un īsu dzeloņsmaili, bet ārējās - ar āķveidīgu smaili. Ziedi sārti violeti, mazliet garāki nekā vīkals. Auglis - otrādi olveidīgs sēklenis (ga 0.6-0.9 cm) ar matkausu. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā un Rietumāzijā diezgan plaši sastopama suga.
Latvijā bieži, visbiežākais diždadzis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mežmalās, krūmājos, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās. Raksturīga suga sausu nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Artemisietea, All. Onopordion acanthii.
Īpašas norādes:
Līdzīgs lielajam (A. lappa) un mazajam (A. minus) diždadzim. Atšķirams pēc dažādām vīkala lapu smailēm: iekšējām - īsi dzeloņsmailām, ārējām - āķveidīgām (nevis vienādām āķveidīgām visām vīkala lapām), blīvi tūbainas lapas apakšpuses (nevis skraji apmatotas vai kailas), ar pinkainiem tīmekļmatiņiem bagātīgi klāta vīkala (lielajam un mazajam diždadzim šādas pazīmes nav).
Common. Solitarily specimens and groups at the forest edges, in shrubs, on roadsides and in wastes.
Часто. Единичные экземпляры и группы по лесным опушкам, в кустарниках, по обочинам дорог и в сорных местах.
