Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-150 cm, literatūrā tiek minēts līdz 2.5 m, acīmredzot, klimatiski labvēlīgākās teritorijās) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, vienkāršs, zaro ziedkopā, pie pamata kails, augšdaļā kails vai skraji apmatots. Lapu daudz, tās uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai, lancetiskas (ga 9-20 cm, pl 2-4 cm), pie pamata un galā sašaurinātas, gals smails, mala zāģzobaina (zobojums sekls). Lapas abpusēji kailas vai apakšpusē izklaidus apmatotas. Apakšējās lapas ar īsu kātu, augšējās sēdošas. Lapas no stublāja atstāv slīpi augšup. Ziedkopa ļoti blīva, plati trīsstūraini piramidāla, vairumā gadījumu arī vismaz apakšējie skaras zari slīpi augšupvērsti. Ziedu kurvīši (pl 0.5-0.7 cm) uz skaras zariņiem tikai vienā pusē. Vīkala lapas strupas. Visi ziedi dzelteni: gan sievišķie mēlziedi, gan divdzimumu stobrziedi (abi aptuveni vienāda garuma un nedaudz pārsniedz vīkalu). Auglis - cilindrisks sēklenis. Zied augustā, septembrī.
Šī taksonomiski sarežģītā suga, kā ietvaros nodala daudzus zemākus taksonus, pēc dažu autoru (N.Cveļevs) domām Eiropā ir jānodala divās ļoti tuvās, patstāvīgās sugās: S. gigantea un S. serotinoides. Atšķirības pazīmes ir ļoti mazas. S. gigantea raksturīgs: kaili vai gandrīz kaili sēkleņi, stublājs pie pamata kails, bet augšdaļā skraji apmatots, kailās lapas apakšpusē uz dzīslām diezgan bagātīgi apmatotas. Savukārt S. serotinoides raksturīgs: īsi apmatoti sēkleņi, stublājs visā garumā kails, daži skraji matiņi ir tikai lapu piestiprinājuma vietās, kailās lapas apakšpuse arī uz dzīslām ir kaila vai matiņi ir tikai daži, skraji novietoti. Latvijā konstatētie eksemplāri Jūrmalā (Ķemeros) un Rīgā (dzelzceļš starp Čiekurkalnu un Zemitāniem) šādā pazīmju interpretācijā vairāk atbilst S. serotinoides. Tomēr pēc citu autoru domām šis taksons ir iekļaujams plašākas kopsugas sastāvā kā pasuga vai varietāte (skatīt sinonīmus pie sugas nosaukuma).
Izplatība:
Ziemeļamerikas suga. Eiropā ieviests un daudzviet naturalizējies augs.
Latvijā reti, galvenokārt ap Rīgu un Jūrmalu.
Biotopi:
Skrajas un blīvas grupas izmīdītos mežos un dzelzceļu malās, dažādās ruderālās vietās.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga daudz biežāk sastopamajai Kanādas zeltgalvītei (S. canadensis). Atšķirama pēc vismaz pie pamata kaila stublāja un parasti kailām vai, retumis, apakšpusē skraji apmatotām lapām (nevis stublājs apmatots visā garumā, lapas apmatotas vismaz apakšpusē). Lapas no stublāja atstāv slīpi augšup (nevis horizontāli), ziedkopa ļoti blīva, plati trīsstūraini piramidāla (nevis iegareni piramidāla, salīdzinoši skrajāka).
Rare. Garden escape. Groups of various size in disturbed forests and along railways. In a strict sense, the Latvian specimens more resemble to S. serotinoides.
Pедко. Дичает. Группы разной величины по опушкам вытаптанных лесов и вдоль железных дорог. В узком понимании растения в Латвии более соответствуют S. serotinoides.
