Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, sīks vai neliels (ga 8-25 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Lapas rozetē, nedaudz uzbiezinātas, stāvas vai atstāv, lineāras vai šauri lancetiskas (ga 4-10 cm, pl 0.3-1 cm), mala gluda vai attāli zobaina. Dažreiz lapas ir plūksnainas, tomēr plūksnas ir ļoti īsas. Ziednesis dobs, stāvs, tā galā ziedu kurvītis (pl 2.5-4 cm). Ārējās vīkallapas stāvas, piekļautas pie kurvīša. Ziedi (mēlziedi) dzelteni. Sēklenis dzeltenpelēks ar garu knābi. Matkauss vienkāršs. Zied maijā, jūnija sākumā.
Purva pienene ir kopsuga, kā ietvaros Latvijā nodala 3 patstāvīgas sīksugas: Zviedrijas pieneni (T. suecicum G.E.Haglund), Baltijas pieneni (T. balticum Dahlst.) un zilgano pieneni (T. lissocarpum (Dahlst.) Dahlst.). Šo sīksugu atšķirības pazīmes ir šādas.
Zviedrijas pienenei visas lapas ar veselu vai gandrīz veselu malu, lineāras vai lineāri lancetiskas. Ziednesis kails. Baltijas pienenei lapas ar īsām dažāda garuma lancetiskām vai lineārām sānu plūksnām, lapas kopējais apveids lineārs. Zilganajai pienenei lapas ar zilganzaļu nokrāsu, rozetes iekšējās lapas katrā pusē ar 3-5 smailām plūksnām. Lapas kopējais apveids lineārs vai lineāri lancetisks. Ārējās vīkallapas olveidīgas vai pamats olveidīgs, kas galā pēkšņi mēlveidīgs un strups. Ziedneši parasti kaili vai izklaidus apmatoti. Sēkleņi 0.4-0.5 cm gari, galā rievaini vai ar īsiem dzelonīšiem. Sēkleņa gals piramidāli smails.
Izplatība:
Pieder pie sekcijas Palustria, kas izplatīta centrālajā un rietumu Eiropā.
Latvijā reti, galvenokārt piejūrā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mitrās (īpaši piejūras) pļavās un miklos smiltājos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sāļainās piejūras pļavās: Cl. Asteretea tripolii, All. Armerion maritimae.
Īpašas norādes:
Pēc stāvajām vīkallapām un šaurajām lapām (atšķirībā no citām pienenēm tās nekad nav ēveļveidīgas) diezgan viegli atšķirama suga. Sīksugu savstarpējās atšķirības pazīmes skatīt sugas apraksta daļā.
Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā (plašā nozīmē iekļaujot minētās trīs sīksugas).
Rare. Mostly western and coastal part. Solitarily specimens and groups in wet coastal meadows. Recently three more exactly defined species are distinguished within: T. suecicum, T. balticum, T. lissocarpum.
Редко. Преимущественно в западной и приморской части. Типичными местообитаниями являются мокрые луга, где вид произрастает единичными экземплярами и группами разной величины. Подразделяется на 3 более мелкие виды: T. suecicum, T. balticum, T. lissocarpum.
