Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-45 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis tumšs, cilindrisks. Stublājs stāvs, masīvs, apmatots, vienkāršs vai dažreiz ar 1(2) zariem, bezlapains vai ar dažām plēkšņveidīgām augšlapām. Stublāja galotnē ziedu kurvītis. Lapas veselas, rozetē, lancetiskas (ga 10-20 cm, pl 1-4 cm), gals un pamats smails, mala gluda, kāts īsāks nekā plātne, plātnes dzīslojums lokveidīgs. Vīkala lapas vairākās rindās, brīvas (ga 2-2.5 cm). Kurvītis liels (Ø 2-3 cm). Dzelteno mēlziedu gals strups un zobains. Auglis - sēklenis (ga 0.6-0.8 cm) bez knābja, augšdaļā sašaurināts. Kausmatiņi pelēcīgi balti, mazliet garāki nekā sēklenis. Zied maijā un jūnijā.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga.
Latvijā nereti visā valstī.
Biotopi:
Nelielas grupas sausieņu un kūdrainās pļavās, mežu laucēs un mežmalās, kā arī sausos priežu mežos. Raksturīga suga augu sabiedrībās sausās graudzāļu - sīkkrūmu pļavās: Cl. Nardo-Callunetea, O. Nardetalia.
Īpašas norādes:
Mazliet līdzīga rūgtpienēm (Picris spp.), pelūdēm (Hypochoeris spp.) un pļavas plostbārdim (Tragopogon pratensis). Atšķirama pēc masīva, bezlapaina stublāja ar vienu kurvīti galotnē (nevis stublājs bagātīgi zaro vai ir blīvi aplapots), lancetiskām lapām ar gludu malu (nevis mala zobaina), brīvām (nevis saaugušām) vīkala lapām.
Not rare. Small groups in dry and peatland meadows, dry pine forests and at the forest edges.
Нередко. Небольшие группы на суходольных и торфяных лугах, в сухих сосновых лесах и по лесным опушкам.
