vītolu ķērmelīte

Ptarmica cartilaginea (Ledeb. ex Rchb.) Ledeb. (syn. Achillea cartilaginea Ledeb. ex Rchb.; A. salicifolia Besser)

Ptarmica cartilaginea (Ledeb. ex Rchb.) Ledeb. attēls

latviski: vītolu ķērmelīte

angliski:

vāciski: Weidenblatt-Schafgarbe

zviedriski: stor nysört

igauniski: ida-raudrohi

lietuviski: krantinė kraujažolė

krieviski: тысячелистник хрящеватый

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Ptarmica cartilaginea (Ledeb. ex Rchb.) Ledeb. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 70-130 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, augšdaļā zaro, apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, veselas, lineāri lancetiskas (ga 3-10 cm, pl 0.5-1.5 cm), pelēkzaļas, klātas ar īsiem matiņiem un dziedzeriem. Lapas sēdošas, mala zāģzobaina, gals smails. Ziedu kurvīši vairogveidīgā ziedkopā stublāja un augšējo zaru galā. Kurvīši nelieli (pl 1.0-1.2 cm). Vīkallapas jumstiņveidīgas, apmatotas un ar plēvjainu apmali. Kurvīša ārmalā ir 8(7) eliptiski, balti mēlziedi (ga 0.3-0.5 cm), centrā sīki, dzeltenbalti stobrziedi. Auglis - pelēks sēklenis. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Austrumeiropas un Sibīrijas suga.

Latvijā diezgan reti un nevienmērīgi, galvenokārt Daugavas ielejā, kur sastopama diezgan bieži.

Biotopi:

Dažāda lieluma grupas palieņu pļavās, upju krastos tiešā ūdens tuvumā, arī grāvjos un krūmāju malās.

Īpašas norādes:

No vislīdzīgākās pelašķu sugas ar veselām lapām - šķavu ķērmelītes (P. vulgaris) - atšķirama pēc lielāka auguma, sīkākiem ziediem, mazāka (ne vairāk kā 8) mēlziedu skaita kurvītī, uz lapām ir (nevis nav) dziedzeri.

Rather rare. Unequally. Mostly in the Daugava river valley. Groups in wet meadows and on flooded riverbanks.

Довольно редко. Неравномерно. Преимущественно в долине р.Даугава. Группы на мокрых лугах и пойме реки.

Apskati citas sugas: