Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, zarains, parasti kails. Lapas (ga 3-6 cm) vairākkārt plūksnaini dalītas šauri lancetiskās vai lineārās plūksnās. Uz stublāja lapas pamīšus, diezgan skraji. Ziedu kurvīši pa vienam (pl ap 3 cm) garu zaru (ziedkātu) galā. Vīkala lapas strupas, apmatotas, vairākās rindās. Plēkšņlapiņas (nelielas pieziedlapas kurvīša gultnē) gludas, galā smailas, visplatākās augšpus vidus, novietotas pa visu kurvīša gultni. Kurvītim ārmalā ir balti, galā trīszobaini sievišķie mēlziedi (ga ap 1 cm), bet centrā dzelteni divdzimumu stobrziedi, kā irbulis parasti garāks nekā stobrveida vainags. Auglis - rievains, otrādi konusveidīgs sēklenis. Zied no maija beigām līdz augustam.
Izplatība:
Sākotnēji Dienvideiropas suga, kas plaši izplatījusies ziemeļu virzienā, kā arī ieviesusies citos kontinentos.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās (atskaitot pārmitras) izmīdītās pļavās, atmatās, sējumos, ganībās, arī nezālienēs un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga suņu (A. cotula) un Krievijas ilzītei (A. ruthenica). Tiesa gan, abas līdzīgās ilzītes Latvijā ir ļoti retas, tikai dažas reizes atrastas, adventīvas sugas. Visdrošāk atšķirama pēc gludām, galā smailām plēkšņlapiņām pa visu kurvīša gultni (nevis lineārām un strupām un tikai gultnes centrā; plēkšņlapiņas galā nav zobainas - šī ir vienīgā visdrošākā atšķirības pazīme no Krievijas ilzītes). Sēklenis otrādi konusveidīgs, rievains (nevis ovāls, kārpains). Mēlziedi auglīgi (nevis sterili). Augam nav nepatīkamas smakas.
Līdzīga arī nesmaržīgajai suņkumelītei (Matricaria perforata). Atšķirama pēc plēkšņlapiņām kurvīša gultnē (suņkumelītei tādu nav). Dabā gan vieglāk atšķirama pēc citas pazīmes - pataustot lapas un stublājs ir diezgan stīvi (nevis stublājs nav stīvs, lapas mīkstas).
Rather rare. Solitarily specimens and small groups in disturbed meadows, on fallow-lands, roadsides and in wasty places.
Изредка. Единичные экземпляры и небольшие группы на вытаптанных лугах, залежах, по обочинам дорог и в сорных местах.
