lauka ilzīte

Anthemis arvensis L.

Anthemis arvensis L. attēls

latviski: lauka ilzīte

angliski: corn Chamomile

vāciski: Acker-Hundskamille

zviedriski: åkerkulla

igauniski: valge karikakar

lietuviski: dirvinis bobramunis

krieviski: пупавка полевая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Anthemis arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, zarains, parasti kails. Lapas (ga 3-6 cm) vairākkārt plūksnaini dalītas šauri lancetiskās vai lineārās plūksnās. Uz stublāja lapas pamīšus, diezgan skraji. Ziedu kurvīši pa vienam (pl ap 3 cm) garu zaru (ziedkātu) galā. Vīkala lapas strupas, apmatotas, vairākās rindās. Plēkšņlapiņas (nelielas pieziedlapas kurvīša gultnē) gludas, galā smailas, visplatākās augšpus vidus, novietotas pa visu kurvīša gultni. Kurvītim ārmalā ir balti, galā trīszobaini sievišķie mēlziedi (ga ap 1 cm), bet centrā dzelteni divdzimumu stobrziedi, kā irbulis parasti garāks nekā stobrveida vainags. Auglis - rievains, otrādi konusveidīgs sēklenis. Zied no maija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Sākotnēji Dienvideiropas suga, kas plaši izplatījusies ziemeļu virzienā, kā arī ieviesusies citos kontinentos.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās (atskaitot pārmitras) izmīdītās pļavās, atmatās, sējumos, ganībās, arī nezālienēs un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga suņu (A. cotula) un Krievijas ilzītei (A. ruthenica). Tiesa gan, abas līdzīgās ilzītes Latvijā ir ļoti retas, tikai dažas reizes atrastas, adventīvas sugas. Visdrošāk atšķirama pēc gludām, galā smailām plēkšņlapiņām pa visu kurvīša gultni (nevis lineārām un strupām un tikai gultnes centrā; plēkšņlapiņas galā nav zobainas - šī ir vienīgā visdrošākā atšķirības pazīme no Krievijas ilzītes). Sēklenis otrādi konusveidīgs, rievains (nevis ovāls, kārpains). Mēlziedi auglīgi (nevis sterili). Augam nav nepatīkamas smakas.
Līdzīga arī nesmaržīgajai suņkumelītei (Matricaria perforata). Atšķirama pēc plēkšņlapiņām kurvīša gultnē (suņkumelītei tādu nav). Dabā gan vieglāk atšķirama pēc citas pazīmes - pataustot lapas un stublājs ir diezgan stīvi (nevis stublājs nav stīvs, lapas mīkstas).

Rather rare. Solitarily specimens and small groups in disturbed meadows, on fallow-lands, roadsides and in wasty places.

Изредка. Единичные экземпляры и небольшие группы на вытаптанных лугах, залежах, по обочинам дорог и в сорных местах.

Apskati citas sugas: