pļavas dzelzene

Centaurea jacea L.

Centaurea jacea L. attēls

latviski: pļavas dzelzene

angliski: brown Knapweed

vāciski: Wiesen-Flockenblume

zviedriski: rödklint

igauniski: arujumikas

lietuviski: pakrūminė bajorė

krieviski: василек луговой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Centaurea jacea L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, klāts ar tīmekļmatiņiem vai kails, šķautņains, vienkāršs vai zaro. Lapas no eliptiskām līdz lancetiskām (ga 2-10 cm, pl 0.5-3 cm), stīvas, mala gluda vai attāli zobaina, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas. Nereti apakšējās lapas pie pamata daivainas. Ziedu kurvīši pa vienam stublāja un zaru galā. Vīkallapas vairākās rindās, gals vesels vai strupi plūksnains, plūksnas vienādas, platas, plūksnas gals sīkzobains; vidējo vīkallapu gals ieapaļš, rūsgans. Kurvīši diezgan lieli (pl 2-3.5 cm). Ziedi violeti sārti, ārmalā lielāki neauglīgi piltuvziedi, centrā auglīgi stobrziedi. Kausu veido plēvjaina apmale. Auglis - pelēks sēklenis bez matkausa. Zied no jūnija līdz septembrim.

Izplatība:

Eiropā plaši izplatīta suga, ieviesta Ziemeļamerikā.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Visbiežākā no sastopamajām dzelzenēm.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas visdažādākajās atklātās un mežainās augtenēs mēreni sausās un mēreni mitrās vietās. Raksturīga suga augu sabiedrībās dažādās mēreni mitrās vai sausās pļavās: Cl. Molinio-Arrhenatheretea.

Īpašas norādes:

Līdzīga dažām citām dzelzenēm ar veselām lapām, īpaši Frīģijas dzelzenei (C. phrygia). Salīdzinājumā ar Frīģijas dzelzeni stublājs nav masīvs, lapas šaurākas. Galvenā atšķirības pazīme ir vīkallapas ar īsu, veselu vai platās, īsās un strupās plūksnās šķeltu galu (nevis gals gari plūksnains, plūksnas pavedienveidīgas).

Very common. Solitarily specimens and groups almost everywhere in dry to moderately wet habitats: both open and semi-closed.

Повсеместно. Единичные экземпляры и группы в сухих до умеренно влажных, открытых до полузатененных местообитаниях.

Līdzīgās sugas

  • Acroptilon repens (L.) DC. (ložņu akroptilone)

    Uz dzelzceļa vienreiz Rīgā XX gs. atrastā ložņu akroptilone (Acroptilon repens (L.) DC., syn. Centaurea repens L.) ir daudzgadīga DAA Eiropas un Āzijas suga. Līdzīga dzelzenēm. Pamatareālā aug stepēs, solončakos, nezālienēs un smilšainās ūdenstilpju piekrastēs. Vidēja lieluma (ga 15-70 cm), ļoti zarains lakstaugs ar tīmekļaini apmatotu stublāju. Raksturīgs ļoti garš (vairākus metrus) saknenis ar ļoti garām piesaknēm. Lapas iegarenas vai lāpstveidīgas (ga 2-7 cm, pl 0.7-2 cm), gandrīz sēdošas, mala attāli lielzobaina vai (stublāja apakšdaļā) lapas plūksnaini dalītas. Augšējās lapas lancetiskas, sīkas. Ziedu kurvīši nelieli, daudz, pa vienam stāvo zaru galos vairāk vai mazāk vairogveidīgā vai ķekarveidīgā ziedkopā. Kurvītī vienveidīgi, divdzimumu piltuvziedi. Vīkals jumstiņveidīgs, vīkallapas (ga 1-3 cm, pl 0.5-0.8 cm) gals plati plēvjaini zobains. Sēklenis (ga ap 0.4 cm) ar ļoti garu, baltu matkausu (ga ap 1 cm). Zied jūlijā, augustā. Meklējama sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Apskati citas sugas: