daudzziedu mauraga

Hieracium x floribundum Wimm. et Grab. (syn. Pilosella x floribunda (Wimm. et Grab.) Fr.; H. caespitosum Dumort. x H. lactucella Wallr.)

Hieracium x floribundum Wimm. et Grab. attēls

latviski: daudzziedu mauraga

angliski:

vāciski: Reichblütiges Habichtskraut

zviedru: svenskfibbla

igauņu: õiekas hunditubakas

lietuviešu: gausiažiedė vanagė

krievu: ястребинка многоцветковая

Izplatība kartē

Hieracium x floribundum Wimm. et Grab. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hieracium x floribundum Wimm. et Grab. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs (ga 25-50 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Ciņu (H. caespitosum) un zeltainās mauragas (H. lactucella) hibrīds. Apmatotās mauragas apakšģints (Pilosella) suga. Stublājs stāvs, vienkāršs, visā garumā apmatots ar gariem vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Vienam augam stublāji vairāki. Ir rozetes lapas un viena (retāk 0 vai 2) stublāja lapa. Ir lapaini, stīgojoši dzinumi, kas sakņojas. Rozetes lapas lāpstveidīgas, ar kātu (ga 3-8 cm, pl 0.5-2 cm), pamats pakāpeniski šauri ķīļveidīgs, visplatākās augšējā trešdaļā. Lapas skraji apmatotas, gals pastrups. Stublāja lapa nedaudz šaurāka, sēdoša. Ziedu kurvīši čemurveidīgā ziedkopā stublāja galā. Vīkallapas vairākās rindās, klātas ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Kurvīšu nedaudz (parasti 3-6), čemurā blīvi. Mēlziedi gaišdzelteni. Auglis - sēklenis ar matkausu. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Sastopama Eiropas Z, ZA un A daļā.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās un atmatās, skrajos priežu mežos, mežmalās, gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Pilosella apakšģints mauragas savstarpēji ir līdzīgas. Hibrīdi ļoti grūti atšķirami. Skatīt pamatpazīmes sugas apraksta daļā. No Hieracium apakšģints mauragām atšķirama pēc stīgojošiem dzinumiem, parasti garāka, sarveidīga apmatojuma, sīkāka sēkleņa un lapām ar veselu malu vai, reti, zobojums ir attāls, tikko manāms. Skatīt vēl arī citu Pilosella apakšģints mauragu pārskatu pēc daudzziedu mauragas (H. x floribundum) apraksta.

Common. Solitarily specimens and groups in dry meadows, on fallow-lands, at the forest edges and along railways. Below some other non-hybrid species from Pilosella subgenus are listed. Altogether 40-50 Hieracium (incl. Pilosella) species, many of which are hybrids are found in Latvia.

Часто. Единичные экземпляры и группы на сухих лугах и залежах, по лесным опушкам, вдоль железных дорог. Ниже упомянуты другие наиболее различимые негибридогенные ястребинки из подрода Pilosella. Общим счетом 40-50 ястребинок (Hieracium и Pilosella), включая гибриды, зарегистрировано в Латвии.

Līdzīgās sugas

  • Pilosella SPP. (apmatotās mauragas apakšģints)

    Hibridizācijas dēļ vairākums mauragu sugu ir grūti norobežojamas (Latvijā sastopamo sugu kopskaits, ieskaitot hibrīdus, nav precīzi zināms: 40-50), tām ir daudz pakāpeniski pārejošu varietāšu un formu, arī tādu hibrīdu, kas radušies ar vairāk nekā 2 pamatsugu līdzdalību. Īpaši daudz grūti norobežojamu sugu ir Pilosella apakšģintī. Pazīmes, kas norobežo sugas, ir stublāja zarojums un apmatojums, lapu apmatojums un skaits uz stublāja, vīkala apmatojums, lapu krāsa. Turpmāk uzskaitītas dažu citu Pilosella apakšģints mauragu raksturīgākās pamatpazīmes. Šīs apakšģints sugām lapas ar veselu malu, bieži ir lapaini, stīgojoši dzinumi, sēklenis 1-2.5 mm garš, apmatojums parasti garš, ciets, sarains. Biežāk sastopamas atklātās vietās (pretēji īstās mauragas Hieracium apakšģints sugām, kas pārsvarā aug mežos, krūmājos). Ciņu mauragai (H. caespitosum Dumort., syn. Pilosella caespitosa (Dumort.) P.D.Sell et C.West) stublājs parasti ar 2 lapām, lapas klātas ar vienkāršiem matiņiem, reizēm ar nelielu zvaigžņmatiņu piemistrojumu plātnes apakšpusē. Stublājs apmatots. Kurvīšu nedaudz (līdz 10), blīvi stublāja galā. Sastopama bieži. Ļoti augsta hibridizēšanās tendence. Zeltainā mauraga (H. lactucella Wallr., syn. H. auricula L.; Pilosella lactucella (Wallr.) P.D.Sell et C.West) ir augumā neliela (līdz 25 cm) suga ar kailu vai gandrīz kailu stublāju un lapām. Vīkals un ziedneši bagātīgi ar dziedzermatiņiem. Lapas zilganzaļas, stublāja lapa 1, stublāja galā 2-4 nelieli (pl 1.5-2.5 cm) kurvīši. Sastopama nereti. Hibridizēšanās tendence augsta. Daglīšu mauraga (H. echioides Lumn., syn. Pilosella echioides (Lumn.) F.W.Schultz et Sch.Bip.) ir bez stīgojošiem dzinumiem. Tai, atšķirībā no citām apakšģints sugām, nav lapu rozetes, bet ir 5-12(15) stublāja lapas un stublājs apmatots ar gariem (ga līdz 0.5 cm), cietiem, nedaudz izliektiem sarveida matiņiem un dziedzermatiņiem. Stublājs (ga 30-80 cm) stīvs, stingrs, ar 10-25 kurvīšiem galā. Sastopama reti. Galvainā mauraga (H. cymosum L., syn. Pilosella cymosa (L.) F.W.Schultz et Sch.Bip.) ir ar vai bez (biežāk) dzinumiem. Stublājs (ga 20-100 cm) parasti blīvi apmatots ar dažādiem matiņiem, kas īsāki nekā stublāja diametrs. Arī rozetes un stublāja (1-3) lapas abpusēji apmatotas ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem. Rozetes lapas zilganzaļas. Ziedkopa blīvi čemurveidīga, ar 20-50 sīkiem kurvīšiem. Čemura zari tūbaini. Stublājs vienkāršs vai ar dažiem īsiem sānzariem. Rozetes iekšējās lapas bieži ir ļoti šauras, gals gari nosmailots. Sastopama reti. Bauhina mauraga (H. bauhinii Besser, syn. Pilosella bauhinii (Besser) Arv.-Tourv.) visumā ļoti līdzīga lielajai mauragai (H. praealtum; sk. sugas aprakstu), tikai tai ir stīgojoši dzinumi. Sastopama nereti.

Apskati citas sugas: