Sugas nodalot savrupās ģintīs, lietojami nosaukumi: mauraga (Hieracium) un pamauraga (Pilosella). Pēc jaunākās sistemātikas (tas arī veicina labāku sugu tūlītēju atpazīstamību) šāda divu līdzvērtīgu ģinšu pieeja arī tiek lietota, nevis apakšģints dalījums. Pēc aptuveniem aprēķiniem pasaulē nodala ap 250 Pilosella un 3000 Hieracium sugu, vairums no tām - Eiropā.
Hibridizācijas dēļ vairākums mauragu sugu ir grūti norobežojamas (Latvijā sastopamo sugu kopskaits, ieskaitot hibrīdus, nav precīzi zināms: latviskie nosaukumi doti ap 70 sugām), tām ir daudz pakāpeniski pārejošu varietāšu un formu, arī tādu hibrīdu, kas radušies ar vairāk nekā 2 pamatsugu līdzdalību. Īpaši daudz grūti norobežojamu sugu ir Pilosella ģintī.
Pēc jaunākās herbāriju revīzijas Latvijā nodalāmas 7 Pilosella pamatsugas, no kurām tikai 2 sastopamas daudzmaz regulāri; citas ir ļoti retas vai zināmas tikai pēc seniem ievākumiem, vai faktiski ir ar hibrīdu pazīmēm. Aktīvas daudzpakāpju hibridizācijas dēļ kādreizējās pamatsugas vispār var izzust. Līdz ar to agrākajā literatūrā uzskaitīto mauragu (pamauragu) saraksti un sastopamības biežums Latvijā būtiski pārvērtējams, jo, acīmredzot, vairāki agrāk kā pamatsugas minētie taksoni pie mums faktiski jau ir hibrīdi. Pazīmes, kas norobežo sugas, ir stublāja zarojums un apmatojums, lapu apmatojums un skaits uz stublāja, vīkala apmatojums, lapu krāsa. Turpmāk uzskaitītas dažu citu Pilosella pamauragu raksturīgākās pamatpazīmes. Šīs grupas sugām lapas ar veselu malu, bieži ir lapaini, stīgojoši dzinumi, sēklenis 1-2.5 mm garš, apmatojums parasti garš, ciets, sarains. Biežāk sastopamas atklātās vietās (pretēji īstās mauragas Hieracium grupas sugām, kas pārsvarā aug mežos, krūmājos).
Ciņu pamauragai (Pilosella x caespitosa (Dumort.) P.D.Sell et C.West, syn. Hieracium caespitosum Dumort.) stublājs parasti ar 2 lapām, lapas klātas ar vienkāršiem matiņiem, reizēm ar nelielu zvaigžņmatiņu piemistrojumu plātnes apakšpusē. Stublājs apmatots. Kurvīšu nedaudz (līdz 10), blīvi stublāja galā. Sastopama bieži. To uzskata par hibrīdsugu. Ļoti augsta hibridizēšanās tendence.
Salātu pamauraga (Pilosella lactucella (Wallr.) P.D.Sell et C.West, syn. Hieracium lactucella Wallr.) ir augumā neliela (līdz 25 cm) suga ar kailu vai gandrīz kailu stublāju un lapām. Agrāk tā nosaukta arī kā "zeltainā mauraga". Vīkals un ziedneši bagātīgi ar dziedzermatiņiem. Lapas zilganzaļas, stublāja lapa 1, stublāja galā 2-4 nelieli (pl 1.5-2.5 cm) kurvīši. Bija sastopama nereti vai diezgan bieži līdz pagājušā gadsimta vidum. Hibridizēšanās tendence ļoti augsta. Tā rezultātā mūsdienās tīra pamatsuga vairs netiek atrasta, bet gan dažādi bieži sastopami hibrīdi ar salātu pamauragas dalību.
Daglīšu pamauraga (Pilosella echioides (Lumn.) F.W.Schultz et Sch.Bip., syn. Hieracium echioides Lumn.) ir bez stīgojošiem dzinumiem. Tai, atšķirībā no citām ģints sugām, nav lapu rozetes (faktiski: ziedēšanas laikā tā jau ir atmirusi), bet ir 5-12(15) stublāja lapas un stublājs apmatots ar gariem (ga līdz 0.5 cm), cietiem, nedaudz izliektiem sarveida matiņiem un dziedzermatiņiem. Dažos noteicējos tiek minēti tikai zvaigžņmatiņi un sarmatiņi. Stublājs (ga 30-80 cm) stīvs, stingrs, ar 10-25 kurvīšiem galā. Sastopama ļoti reti. Tikai seni dati. Daži no agrākajiem vākumiem, pārvērtējot herbāriju, faktiski ir hibrīdi, jo šī suga aktīvi veido hibrīdus.
Galvainā pamauraga (Pilosella x cymosa (L.) F.W.Schultz et Sch.Bip., syn. Hieracium cymosum L.) ir ar vai bez (biežāk) dzinumiem. Stublājs (ga 20-100 cm) parasti blīvi apmatots ar dažādiem matiņiem, kas īsāki nekā stublāja diametrs. Arī rozetes un stublāja (1-3) lapas abpusēji apmatotas ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem. Rozetes lapas zilganzaļas. Ziedkopa blīvi čemurveidīga, ar 20-50 sīkiem kurvīšiem. Čemura zari tūbaini. Stublājs vienkāršs vai ar dažiem īsiem sānzariem. Rozetes iekšējās lapas bieži ir ļoti šauras, gals gari nosmailots. Sastopama reti. To uzskata par hibrīdsugu.
Bauhina jeb Boēna pamauraga (Pilosella bauhinii (Besser) Arv.-Tourv., syn. Hieracium bauhinii Besser) visumā ļoti līdzīga augstajai pamauragai (P. praealta; sk. sugas aprakstu), tikai tai ir stīgojoši dzinumi. Kādreiz uzskatīta par sastopamu nereti. Jaunāko laiku dati šādu pamauragu pamatsugu sarakstā neuzrāda vispār; iespējams, tas ir kāds hibrīds, kas agrāk atšķirīgi traktēts.
No Pilosella ģints pamauragu pamatsugām Latvijā un Baltijā vēl tiek minēta Oņegas pamauraga (Pilosella onegensis Norrl., syn. Hieracium onegense (Norrl.) Norrl.) un Vaijāna pamauraga (Pilosella vaillantii (Tausch) Soják, syn. Hieracium vaillantii Tausch, H. cymigerum Rchb.). Abas ir ļoti reti sastopamas sausos biotopos; tās veido hibrīdus ar citām pamauragām.
Oņegas pamauragai raksturīga sarkanīga stublāja pamatdaļa, stublājs līdz 70 cm augsts, ar sarainiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem klātas lapas. Sarmatiņi stublāja apakšdaļā ar iesarkanu pamatu. Savukārt stublāja augšdaļā un jo sevišķi uz vīkala ir bagātīgs dziedzerains apmatojums. Mauragām pie mums visai reta pazīme ir ļoti tumša (pat gandrīz melna) drīksna, kas tuvplānā labi redzama ziedos. Pēc kopējā areāla Oņegas pamauraga ir Austrumeiropas-Rietumsibīrijas suga.
Vaijāna pamauragu dažās florās, ieskaitot IPNI reģistru, nodala tikai kā Pilosella cymosa ssp. vaillantii (Tausch) S.Bräut. et Greuter; faktiski tātad iekļaujot kā pasugu hibridogēnās galvainās pamauragas sastāvā. Vaijāna pamauragas areāls ir no Eiropas centrālās daļas līdz Rietumsibīrijai un Kazahijai. To raksturo zvaigžņmatiņi uz abām rozetes lapu pusēm; virspusē arī ļoti īsi sarmatiņi. Vīkals bagātīgi dziedzermatains, stublāja apmatojums mērens. Stublāja lapu skaits mazs, un šī suga parasti neveido ložņājošus dzinumus.
Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
