čemuru mauraga

Hieracium umbellatum L.

Hieracium umbellatum L. attēls

latviski: čemuru mauraga

angliski: umbellate hawkweed

vāciski: Dolden-Habichtskraut

zviedriski: flockfibbla

igauniski: sarik-hunditubakas

lietuviski: skėtinė vanagė

krieviski: ястребинка зонтичная

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hieracium umbellatum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, ļoti dažāda lieluma (ga 10-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Īstās mauragas grupas suga. Augam nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu vai lapu rozetes. Stublājs stāvs vai pacils, zarains vai vienkāršs, vairāk vai mazāk koksnains pie pamata, parasti apmatots. Lapas lineāras (ga 4-15 cm, pl 0.5-1 cm), apakšpusē ar skaidri redzamu dzīslojumu, sausā laikā lapas mala ierotījusies. Lapas mala attāli zobaina, gals smails, stublājs blīvi aplapots līdz ziedkopai. Ziedi čemurveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkallapas vairākās rindās, kailas, strupas, visbiežāk zaļas, ārējā rindā galā atliektas. Kurvīšu daudz (pl ap 2.5 cm). Mēlziedi gaišdzelteni, drīksnas dzeltenas. Auglis - sēklenis ar matkausu - gluds (ga 0.3-0.5 cm). Zied no jūlija līdz oktobrim.


Piezīme. Reti sausos priežu mežos un krūmājos sastopama līdzīgā gludā mauraga (Hieracium laevigatum Willd., syn. H. tridentatum (Fr.) Fr.), kas atgādina čemuru mauragu, taču ar manāmi mazāku stublāja lapu skaitu (parasti ap 10, reti vairāk). Vīkallapas vienmēr apmatotas. Arī gludajai mauragai nekad nav lapu rozetes.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā.


Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas sausos mežos, krūmājos, kāpās un sausās pļavās. Raksturīga suga augu sabiedrībās piejūras smiltājos: Cl. Ammophiletea, All. Ammophilion.

Īpašas norādes:

Pieder īstās mauragas grupai (Hieracium), kam nav gulošu vai stīgojošu dzinumu, lapas mala zobaina un sēklenis liels (ga 0.3-0.5 cm). Šīs grupas ietvaros to sugu vidū, kam nav piezemes lapu rozetes, bet ir daudz stublāja lapu, vislīdzīgākā Savojas mauragai (H. sabaudum), no kuras atšķirama pēc atliektām ārējām vīkallapām (nevis vīkallapas stāvas), ziedkopa čemurveida (nevis skarveida), lapas pamats augšējām lapām nav (nevis ir) acīm redzami platāks. No reti sastopamās gludās mauragas (H. laevigatum) atšķirama pēc daudz lielāka stublāja lapu skaita un kailām (nevis apmatotām) vīkallapām. Pārējām biežāk sastopamajām šīs ģints sugām ir piezemes lapu rozete.

Summary:

Common. Solitarily specimens and groups in dry forests, shrubs, in dunes and meadows. Related H. laevigatum is rare in dry pine forests.

Обобщение:

Часто. Единичные экземпляры и группы в сухих лесах и кустарниках, на суходольных лугах и в дюнах. Близкая H. laevigatum редка в сухих сосновых лесах.

Apskati citas sugas: