zemais dadzis

Cirsium acaule Scop.

Cirsium acaule Scop. attēls
  • zemais dadzis attēls
  • zemais dadzis attēls

latviski: zemais dadzis

angliski: dwarf Thistle

vāciski: Stengellose Kratzdistel

zviedriski: jordtistel

igauniski: varretu ohakas

lietuviski: bestiebė usnis

krieviski: бодяк бесстебельный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cirsium acaule Scop. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, pie zemes pieplacis (ga 5-30 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Mietsakne dziļa, spēcīga. Stāva stublāja parasti nav (reti tas līdz 30 cm garš). Ja ir īss stublājs, tas bez dzeloņiem un spārniem, ar pāris pamīšus lapām. Lapas blīvā rozetē, piespiestas pie zemes vai mazliet atstāv. Lapas apakšpuse apmatota, tādēļ izskatās gaišāka nekā virspuse. Plātne iegarena (ga 8-25 cm, pl 2.5-5 cm), plūksnaini daivaina vai šķelta. Plūksnu forma variē: parasti plūksnas vairāk vai mazāk trīsstūrainas, ar zobainu, dzeloņsmailu malu. Dzeloņi asi un cieti. Ziedu kurvīši iegareni, pa vienam ļoti īsa (ga parasti ap 1 cm) vai, retumis, garāka ziedkāta galā (ja ir stublājs, tad tā galotnē). Vīkala lapas garas (ga 2.5-4.5 cm), lancetiskas, galā mazliet atliekušās, ar vai bez dzeloņsmailes. Ziedu veido purpursārti stobrziedi (ga ap 3 cm). Auglis - ap 0.3 cm garš sēklenis ar plūksnainiem kausmatiņiem. Zied no jūnija beigām līdz septembrim.

Izplatība:

Viduseiropas suga.

Latvijā nevienmērīgi: rietumdaļā nereti, austrumdaļā ļoti reti vai nav sastopams. Latviju šķērso sugas areāla ZA robeža.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri vai nelielas grupas sausās pļavās, ganībās un atmatās, kā arī upju krastu nogāzēs, pārsvarā granšainās vietās.

Īpašas norādes:

Bezstublāja forma viegli atšķirama no citiem iespējami līdzīgiem dadžiem un usnēm. Ja ir īss stublājs, dažreiz varētu būt līdzīgs nelielam asajam dadzim (Cirsium vulgare). Atšķirams pēc stublāja bez dzeloņiem un spārna (asajam dadzim stublājs dzeloņaini spārnains).

Unequally distributed: not rare in western districts, but very rare or absent in the eastern part. Solitarily specimens and small groups in dry meadows, pastures, on hillslopes, mostly on gravel sediments.

Неравномерно: нередко в западной части, очень редко или отсутствует в восточной части. Единичные экземпляры и малочисленные группы на сухих лугах, пастбищах, по склонам холмов, преимущественно на песчано-гравийных отложениях.

Līdzīgās sugas

  • Cirsium x rigens (Aiton) Wallr. (lēdzerkstes un zemā dadža hibrīds)

    Dadžu sugas savstarpēji nereti krustojas, veidojot hibrīdus. Visbiežāk hibrīdus veido lēdzerkste (C. oleraceum), dažādlapu (C. heterophyllum) un purva dadzis (C. palustre). Attēlā redzamais Cirsium x rigens (Aiton) Wallr. ir reti sastopams lēdzerkstes un zemā dadža (C. acaule) hibrīds. Tam raksturīga dzeltenpelēka ziedu krāsa, maz plūksnainas lapas, atliekušās vīkallapas ar diezgan mīkstu dzeloņsmaili (lēdzerkstes pazīmes), viens kurvītis īsa (ap 15-20 cm) stublāja galā, pacieti, duroši dzeloņi lapu plūksnu galos un blīva piezemes lapu rozete (zemā dadža pazīmes).

Apskati citas sugas: