Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, vidējs (ga 20-60 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro, parasti kails, lapas salīdzinoši īsākas nekā pļavas plostbārdim (T. pratensis), taču visumā līdzīgas. Stublājs tūlīt zem ziedu kurvīša (daži autori to uzskata par kurvīša apakšējo, kātveidīgo daļu) manāmi uzpūsts. Augļu laikā uzpūstā stublāja daļa ir vēl acīm redzamāka. Cieši zem kurvīša ir neliela iežmauga, kas nodala uzpūsto kātveidīgo daļu (stublāju). Vīkallapas 8-12, lancetiskas, gari nosmailotas. Mēlziedi blāvi dzelteni, visi īsāki (raksturīga pazīme!) nekā vīkallapas (pļavas un austrumu plostbārdim malējie mēlziedi vismaz vīkallapu garumā vai garāki, tumšāki). Knābjainais un raupji ribainais sēklenis liels (kopā ar knābi ga līdz 3.7 cm), knābis garš. Matkauss ļoti garš (ga 2-3 cm). Zied maija beigās, jūnijā.
Izplatība:
Eiropas centrālajā, dienvidu un dienvidaustrumu daļā, kā arī DR Āzijā sastopama mainīga izskata suga (T. dubius s.l.), kā ietvaros nodala vairākas pasugas. Dažās florās nosaukumus T. major un T. dubius aplūko kā sinonīmus. Kartē attēlota sugas plašā nozīmē (T. dubius s.l.) izplatība. Kopumā T. major (s.str.) ir Eiropas augs kontinenta mērenā klimata joslas dienviddaļā. Ziemeļeiropā ļoti rets ievazāts augs.
Latvijā ļoti reti.
Biotopi:
Pamatareālā aug stepē, sausās nogāzēs, ceļmalās un nezālienēs.
Latvijā meklējams gar dzelzceļiem un sausās nezālienēs. XXI gs. sākumā atrasts Rīgā un Salaspilī sausās dzelzceļmalu nogāzēs un uzbērumos. Veido nelielas grupas vai sastopami atsevišķi eksemplāri.
Īpašas norādes:
No pļavas (T. pratensis) un austrumu (T. orientalis) plostbārža diezgan viegli atšķirams pēc manāmi uzpūsta stublāja tūlīt zem ziedu kurvīša. Malējie mēlziedi īsāki nekā vīkallapas (nevis vismaz vīkallapu garumā), salīdzinoši gaišāki, blāvi dzelteni (nevis tumšdzelteni).
Very rare. Casual. Solitarily specimens and groups along railways.
Редчайший заносной. Единичные экземпляры и группы вдоль железных дорог.
