augstā pamauraga (lielā mauraga)

Pilosella praealta (Vill. ex Gochnat) F.W.Schultz et Sch.Bip. (syn. Pilosella piloselloides ssp. praealta (Gochnat) S.Bräut. et Greuter; Hieracium praealtum Vill. ex Gochnat; H. florentinum All.(p.p.); H. obscurum Rchb.)

Pilosella praealta (Vill. ex Gochnat) F.W.Schultz et Sch.Bip. attēls
  • augstā pamauraga attēls
  • augstā pamauraga attēls
  • augstā pamauraga attēls

latviski: augstā pamauraga (lielā mauraga)

angliski: large Hawkweed

vāciski: Florentiner Habichtskraut

zviedriski: blåfibbla

igauniski: kõrge karutubakas

lietuviski: smulkiagraižė vanagė

krieviski: ястребинка высокая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pilosella praealta (Vill. ex Gochnat) F.W.Schultz et Sch.Bip. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai diezgan liels (ga 35-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Apmatotās mauragas grupas (Pilosella) suga. Stublājs stāvs, stingrs, ar izklaidus, stīviem matiņiem. Garākie matiņi parasti pārsniedz stublāja diametru. Lapas zilganzaļas vai zilganas. Dzinumus neveido vai dzinumi ir. Stublāja lapas 1-3, tāpat kā rozetes lapas gandrīz kailas vai apmatota tikai vidusdzīsla un plātnes mala. Lancetisko vai lineāro rozetes lapu (ga 8-15 cm, pl 0.7-2 cm) apakšpuse nereti iesārta. Ziedu kurvīši 4-20, čemurveidīgā vai ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Auglis - melns vai tumšpelēks sēklenis (ga ap 0.2 cm) ar matkausu. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Plaši Eiropā (neiekļaujot galējos rietumus un ziemeļus) sastopama suga. Pēc cita viedokļa (ieskaitot starptautisko augu nosaukumu reģistru - IPNI) to nodala tikai kā P.piloselloides (Vill.) Soják pasugu.

Latvijā retumis visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas sausieņu pļavās un atklātās smilšainās nogāzēs, priežu mežu laucēs un mežmalās, arī sausās ceļmalās.

Īpašas norādes:

Pilosella grupas pamauragas savstarpēji ir līdzīgas. Hibrīdi ļoti grūti atšķirami. Skatīt pamatpazīmes sugas apraksta daļā. Neveido stīgojošus dzinumus, stublāja lapas 1-3 (nevis vairāk), ir rozetes lapas. Skatīt vēl arī Pilosella grupas pamauragu pārskatu pēc daudzziedu pamauragas (P. x floribunda) apraksta.

Rather rare. Small groups in dry meadows, forest clearings, on hillslopes and roadsides. Closely related P. x calodon is rare, mostly in dry pine forests.

Довольно редко. Небольшие группы на суходольных лугах, лесных полянах, по склонам холмов и обочинам дорог. Близкая ястребинка красивозубая (P. x calodon) редка, преимущественно в сухих сосновых лесах.

Līdzīgās sugas

  • Pilosella x calodon (Tausch ex Peter) Soják (skaistā pamauraga)

    Latvijā reti, galvenokārt sausu priežu mežu laucēs, smilšainās mežmalās valsts dienviddaļā un centrālajos rajonos konstatēta skaistā pamauraga (Pilosella x calodon (Tausch ex Peter) Soják, syn. Hieracium calodon Tausch ex Peter), kas ir daglīšu (P. echioides (Lumn.) F.W.Schultz et Sch.Bip.) un augstās pamauragas (P. praealta) hibrīds, parasti ar daglīšu pamauragas pazīmju pārsvaru. Dzinumus neveido. Lapu rozetes nav (daglīšu pamauragas pazīme!) vai ir dažas pie pamata rozetveidīgi satuvinātas lapas, kas tipisku rozeti tomēr neveido. Skaistajai pamauragai raksturīgs stāvs, stingrs stublājs (ga 30-90 cm), ar 4-8 lancetiskām stublāja lapām. Stublājs augšdaļā zaro. Augs ar zilganzaļu nokrāsu. Stublāja apakšdaļā izliekti plēkšņveidīgs apmatojums (ga 0.15-0.3 cm), bet augšdaļā skrajāks apmatojums ar vidēji īsiem (parasti nepārsniedz stublāja diametru), taisniem matiņiem. Lapas abpusēji klātas ar zvaigžņmatiņiem. Ziedu kurvīši nelieli, bet zaru galā daudz: parasti 10-25 skraji čemurveidīgā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā.

Apskati citas sugas: