Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai diezgan liels (ga 35-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Apmatotās mauragas apakšģints (Pilosella) suga. Stublājs stāvs, stingrs, ar izklaidus, stīviem matiņiem. Garākie matiņi parasti pārsniedz stublāja diametru. Lapas zilganzaļas vai zilganas. Dzinumus neveido. Stublāja lapas 1-3, tāpat kā rozetes lapas gandrīz kailas vai apmatota tikai vidusdzīsla un plātnes mala. Lancetisko vai lineāro rozetes lapu (ga 8-15 cm, pl 0.7-2 cm) apakšpuse nereti iesārta. Ziedu kurvīši 4-20, čemurveidīgā vai ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Auglis - melns vai tumšpelēks sēklenis (ga ap 0.2 cm) ar matkausu. Zied jūnijā, jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā (neiekļaujot galējos rietumus un ziemeļus) sastopama suga.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Nelielas grupas sausieņu pļavās un atklātās smilšainās nogāzēs, priežu mežu laucēs un mežmalās, arī sausās ceļmalās.
Īpašas norādes:
Pilosella apakšģints mauragas savstarpēji ir līdzīgas. Hibrīdi ļoti grūti atšķirami. Skatīt pamatpazīmes sugas apraksta daļā. Neveido stīgojošus dzinumus, stublāja lapas 1-3 (nevis vairāk), ir rozetes lapas. Skatīt vēl arī Pilosella apakšģints mauragu pārskatu pēc daudzziedu mauragas (H. x floribundum) apraksta.
Not rare. Small groups in dry meadows, forest clearings, on hillslopes and roadsides. Closely related H. x calodon is rare, mostly in dry pine forests.
Нередко. Небольшие группы на суходольных лугах, лесных полянах, по склонам холмов и обочинам дорог. Близкая ястребинка красивозубая (H. x calodon) редка, преимущественно в сухих сосновых лесах.
