lielā mauraga

Hieracium praealtum Vill. ex Gochnat (syn. Pilosella praealta (Vill. ex Gochnat) F.W.Schultz et Sch.Bip.; H. florentinum All.; H. obscurum Rchb.; H. piloselloides Vill.)

Hieracium praealtum Vill. ex Gochnat attēls

latviski: lielā mauraga

angliski: large Hawkweed

vāciski: Florentiner Habichtskraut

zviedru: blåfibbla

igauņu: kõrge hunditubakas

lietuviešu: smulkiagraižė vanagė

krievu: ястребинка высокая

  • hieracium-praealtum-vill-ex-gochnat
  • hieracium-praealtum-vill-ex-gochnat-B
  • hieracium-praealtum-vill-ex-gochnat-C

Izplatība kartē

Hieracium praealtum Vill. ex Gochnat karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Hieracium praealtum Vill. ex Gochnat karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai diezgan liels (ga 35-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Apmatotās mauragas apakšģints (Pilosella) suga. Stublājs stāvs, stingrs, ar izklaidus, stīviem matiņiem. Garākie matiņi parasti pārsniedz stublāja diametru. Lapas zilganzaļas vai zilganas. Dzinumus neveido. Stublāja lapas 1-3, tāpat kā rozetes lapas gandrīz kailas vai apmatota tikai vidusdzīsla un plātnes mala. Lancetisko vai lineāro rozetes lapu (ga 8-15 cm, pl 0.7-2 cm) apakšpuse nereti iesārta. Ziedu kurvīši 4-20, čemurveidīgā vai ķekarveidīgā ziedkopā stublāja galotnē. Auglis - melns vai tumšpelēks sēklenis (ga ap 0.2 cm) ar matkausu. Zied jūnijā, jūlijā.

Izplatība:

Plaši Eiropā (neiekļaujot galējos rietumus un ziemeļus) sastopama suga.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Nelielas grupas sausieņu pļavās un atklātās smilšainās nogāzēs, priežu mežu laucēs un mežmalās, arī sausās ceļmalās.

Īpašas norādes:

Pilosella apakšģints mauragas savstarpēji ir līdzīgas. Hibrīdi ļoti grūti atšķirami. Skatīt pamatpazīmes sugas apraksta daļā. Neveido stīgojošus dzinumus, stublāja lapas 1-3 (nevis vairāk), ir rozetes lapas. Skatīt vēl arī Pilosella apakšģints mauragu pārskatu pēc daudzziedu mauragas (H. x floribundum) apraksta.

Not rare. Small groups in dry meadows, forest clearings, on hillslopes and roadsides. Closely related H. x calodon is rare, mostly in dry pine forests.

Нередко. Небольшие группы на суходольных лугах, лесных полянах, по склонам холмов и обочинам дорог. Близкая ястребинка красивозубая (H. x calodon) редка, преимущественно в сухих сосновых лесах.

Līdzīgās sugas

  • Hieracium x calodon Tausch ex Peter (skaistā mauraga)

    Latvijā reti, galvenokārt sausu priežu mežu laucēs, smilšainās mežmalās valsts dienviddaļā un centrālajos rajonos konstatēta skaistā mauraga (Hieracium x calodon Tausch ex Peter, syn. Pilosella x calodon (Tausch ex Peter) Soják), kas ir daglīšu (H. echioides Lumn.) un lielās mauragas (H. praealtum) hibrīds, parasti ar daglīšu mauragas pazīmju pārsvaru. Dzinumus neveido. Lapu rozetes nav (daglīšu mauragas pazīme!) vai ir dažas pie pamata rozetveidīgi satuvinātas lapas, kas tipisku rozeti tomēr neveido. Skaistajai mauragai raksturīgs stāvs, stingrs stublājs (ga 30-90 cm), ar 4-8 lancetiskām stublāja lapām. Stublājs augšdaļā zaro. Augs ar zilganzaļu nokrāsu. Stublāja apakšdaļā izliekti plēkšņveidīgs apmatojums (ga 0.15-0.3 cm), bet augšdaļā skrajāks apmatojums ar vidēji īsiem (parasti nepārsniedz stublāja diametru), taisniem matiņiem. Lapas abpusēji klātas ar zvaigžņmatiņiem. Ziedu kurvīši nelieli, bet zaru galā daudz: parasti 10-25 skraji čemurveidīgā ziedkopā. Zied jūnijā un jūlijā.

Apskati citas sugas: