Igaunijas rūgtlape

Saussurea esthonica Baer ex Rupr. (syn. S. alpina (L.) DC. ssp. esthonica (Baer ex Rupr.) Kupffer)

Saussurea esthonica Baer ex Rupr. attēls
  • Igaunijas rūgtlape attēls
  • Igaunijas rūgtlape attēls

latviski: Igaunijas rūgtlape

angliski: Estonian Saw-wort

vāciski: Estnische Alpenscharte

zviedriski:

igauniski: eesti soojumikas

lietuviski:

krieviski: горькуша эстонская

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Saussurea esthonica Baer ex Rupr. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis tumšs, zvīņains. Stublājs stāvs, brūni sārts, augšdaļā zaro. Piezemes lapas iegareni olveidīgas (ga 7-15 cm, pl 1.5-3 cm), kātainas, mala attāli zobaina, pamats ķīļveida, gals gari smails. Lapas virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāva, matēta. Stublāja lapas lancetiskas, sēdošas vai īsā kātā. Ziedi vairogveida ziedkopā stublāja vai zaru galā. Ziedu kurvītis šaurs (pl 0.5-1 cm). Vīkals jumstiņveidīgs, apmatots, zaļš ar tumšāku apmali (parasti violetu). Ir tikai sārti violeti stobrziedi. Putekšnīcas zilas, putekšņlapas garas, tāpat kā augļlapas pārsniedz stobrziedus. Auglis - ribains sēklenis ar matkausu. Zied jūlija beigās un augusta sākumā.

Izplatība:

Ļoti šaura areāla Baltijas jūras reģiona ZA daļas endēms (Igaunija, Krievijas Sanktpēterburgas apgabals, Latvijas rietumdaļa). Igaunijas rūgtlapi nodala no daudz plašāk Eiropas kalnu apvidos (Skandināvijā, Viduseiropā) sastopamās Alpu rūgtlapes (Saussurea alpina (L.) DC.). Daži autori Igaunijas rūgtlapi nodala tikai kā šīs sugas pasugu.

Latvijā ļoti reti, tikai pāris apvidos Kurzemē.

Biotopi:

Nelielas grupas meža pļavās un kaļķainos avoksnājos. Savrupās izplatības dēļ kritiski apdraudēta suga Latvijā; kļūdainas saimnieciskās darbības dēļ atradņu vietās var strauji izzust.

Īpašas norādes:

Pavirši aplūkota, varētu šķist līdzīga dažiem citiem kurvjziežu dzimtas augiem (dadžiem (Cirsium spp.), krāsu zeltlapei (Serratula tinctoria)). Atšķirama pēc veselām lapām, it īpaši kātainām piezemes lapām (lapas nekad nav dalītas vai šķeltas, nav dzeloņainas). Ziedi vairogveida ziedkopā (nav vientuļi), kurvīši šauri, īpaši raksturīgas garās putekšņlapas ar zilām putekšnīcām.

Ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Western part only. Endemic of NE Baltic. Small groups in wet, calcareous forest meadows.

Очень редко. Только западная часть. Эндемик СВ Балтики. Небольшие группы на мокрых, известняковых лесных полянах и лугах.

Līdzīgās sugas

  • Saussurea amara (L.) DC. (kamolainā rūgtlape)

    Vienreiz XX gs. pirmajā pusē Daugavpilī konstatēta kamolainā rūgtlape (Saussurea amara (L.) DC., syn. S. glomerata Poir.), kas savvaļā sastopama smiltājos un solončakos plašā teritorijā no Eiropas DDA daļas līdz Austrumāzijai. Daudzgadīgs, vidējs (ga 15-70 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar stāvu, iezilganu, raupju, rievainu stublāju, kas augšdaļā zaro. Piezemes lapas kātainas, iegareni eliptiskas (ga līdz 20 cm, pl līdz 10 cm). No stublāja vidus (parasti vēl zemāk) lapas sēdošas vai gandrīz sēdošas, lancetiskas (ga 3-8 cm, pl 0.7-1.5 cm). Plātnes mala gluda, pie pamata bieži ausaina, gals smails, apakšpuse blāvāka, dziedzermataina. Ziedi šauri cilindriskos (pl 0.8-1.5 cm) kurvīšos pa vienam zaru galos skraji vairogveidīgā ziedkopā. Vīkallapas jumstiņveidīgi, iekšējo vīkallapu gals zobaini plēvjains, iesārts, apmatojums tikai vīkallapas pamata daļā. Parasti plēvjainais gals līdz divreiz platāks nekā pamata daļa. Ir tikai gaišsārti divdzimumu stobrziedi. Auglis - gaišbrūns, gluds sēklenis ar matkausu. Zied jūlijā un augustā. Meklējama nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Apskati citas sugas: