Augi

Nodaļas "Augi" teksta, fotogrāfiju un karšu autors ir Normunds Priedītis.

Šīs nodaļas pamatā ņemts floras saraksts, kas publicēts 1988.gadā (Tabaka u.c.), to papildinot ar pēc 1988.gada jaunatklātajām sugām un jēdziena "dārzbēglis" kritiskākas pārskatīšanas. Latvijas augu valsts (paparžaugi un sēklaugi: kailsēkļi un segsēkļi) sarakstā tiek iekļautas 1800 sugas, no kurām ap 1310 ir vietējās floras sugas, ap 350 ir ievazāti adventīvie augi, bet ap 140 - dārzbēgļi. Nelielai zemienes valstij ar diezgan vienmuļu reljefu tas ir liels vai pat ļoti liels sugu skaits.

Nodaļā “Augi” atrodamas uzziņas par aptuveni 1735 sugām, jo sistemātiski sarežģītās un mainīgās ģintis (mauragas, rasaskrēsliņi, žibulīši u.c.) aplūkotas plašākā izpratnē, t.i. labāk norobežojamo pamatsugu vai grupu ietvaros, neiedziļinoties daudzajās sīksugās. Aptuveni 1470 sugas Latvijā atrodamas ik gadu, bet atlikušās 265 sastopamas neregulāri (dažas no tām konstatētas tikai 1-5 reizes); to ieceļošana un parādīšanās ir saistīta ar labvēlīgu klimatisko apstākļu nejaušu sakritību un sēklu ienešanu pa dzelceļiem vai ar kravām no Latvijai tuvākām vai tālākām blakus teritorijām. Ilgstoši vienā un tajā pašā vietā šādas nejaušās sugas parasti nesaglabājas; viengadīgajiem augiem visbiežāk tikai 1-2 veģetācijas sezonas.

Latvijas augu valsts ir veidojusies īpašās ģeoklimatiskās krustcelēs, kur vienkopus saplūst ziemeļu - dienvidu un austrumu - rietumu veģetācija. Jūras tuvums, kā piekrastē sastopamas daudzas sugas, kas nav atrodamas tālāk iekšzemē; augi - siltā atlantiskā un aukstā boreālā laikmeta relikti, kuru vienlaidu pamatareāls šobrīd ir tālu no Latvijas robežām, ir tikai dažas liecības, kas apstiprina Latvijas augu valsts savdabīgumu.

Augi ir valdošais dzīvības veids visos veģetācijas tipos: mežā, pļavā, purvā, pat kāpu smiltājā. To izplatība atspoguļo konkrētas likumsakarības, kas ļauj pastarpināti spriest par augšanas vietas mitruma, apgaismojuma, augsnes skābuma un līdzīgiem apstākļiem. Arī par to, vai augšanas vietā ir sākusies dabiskās veģetācijas pārveide saimnieciskās darbības un neraksturīgu sugu ieviešanās dēļ.

Enciklopēdijā paparžaugu dzimtu secība dota pēc Bobrova klasifikācijas, bet sēklaugu - Englera sistēmā. Katras sugas izklāsts sastāv no auga nosaukuma latviešu valodā un svešvalodās, izskata apraksta, viena vai dažiem fotoattēliem, izplatības raksturojuma un kartes, augšanas vietu uzskaitījuma un īpašajām norādēm, kurās uzsvērtas auga sevišķās pazīmes atšķiršanai no līdzīgām sugām. Pie katras sugas atrodams papildteksts par augstāka sintaksonomiskā ranga (dzimtas, klases u.tml.) pazīmēm.

Fotogrāfijas

Katrai fotografētajai sugai ir pievienota izplatības karte Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. Ja tekstā līdztekus pamatsugai ir minētas vairākas līdzīgās sugas, tad karte attiecas uz pamatsugu, ja vien nav kādas īpašas atrunas. Izplatības kartē dots sugas pamatareāls; savrupas punktveida vai attāli izklaidus atradnes norādītas tikai tad, ja tās attiecas uz Latviju. Atsevišķām sugām, kas Ziemeļeiropā sastopamas tikai uz kaļķaina substrāta (Zviedrijas salās Ēlandē un Gotlandē, Igaunijas salās Sāmsalā un Hījumā), norādītās punktveida atradnes Baltijas jūrā attiecas uz šīm salām. Daudzām Eiropas dienvidu un rietumu daļā, kā arī Āzijā sastopamām sugām pamatareāls atrodas ārpus kartētās teritorijas; šādos gadījumos izplatība kartē raksturota tikai Latvijā. Līdzīgi tas attēlots citzemju (t.sk. Ziemeļamerikas) krāšņumaugiem, kas Latvijā pārgājuši savvaļā vai ir reti dārzbēgļi.

Kartes

Kartē sugas vienlaidu izplatība dabiskajā pamatareālā apzīmēta ar teritorijas sīkpunktētu iekrāsojumu (tikai šaurā piejūras joslā sastopamām sugām krasta kontūra ievilkta ar treknu svītru, kas atbilst vienlaidu krāsojumam). Izņēmums: bieži vai nereti sastopamie kultūraugi vai savvaļā pārgājušie citzemju krāšņumaugi Latvijā arī attēloti vienlaidu sīkpunktēti iekrāsojot valsts teritoriju, tādējādi uzsverot to regulāro sastopamību. Tās sugas, kas visā dabiskajā areālā vai areāla malā sastopamas reti un to atradnes dabā ir savstarpēji ļoti attālu, iezīmētas ar vertikālām svītrām. Reti un izklaidus sastopamie dārzbēgļi iezīmēti ar horizontālām svītrām, bet reti un izklaidus sastopamie ievazātie (adventīvie) augi - ar slīpsvītrojumu.

Tā kā floras izpēte ir nepārtraukta un turpinās, ir liela varbūtība jaunu ļoti reto sugu atradņu konstatēšanai; tādēļ kartēs esam atturējušies no savrupo punktveida atradņu atzīmēšanas. Tas darīts tikai īpašos gadījumos, ja konkrētai sugai ilgus gadus ir zināma tikai viena vai dažas atradnes. Kartes mēroga dēļ ar savrupu punktu dažreiz apzīmētas arī vairākas ģeogrāfiski ļoti tuvas atradnes kādā valsts daļā, ja ļoti retās sugas izplatība ir acīm redzamā piesaistē tikai konkrētam apvidum. Neapšaubāmi izzudušās (iznīcinātās applūdinot u.tml.) atradnes apzīmētas ar krustu; šaubu gadījumos - ar jautājumzīmi (šādi apzīmēti arī ļoti seni vākumi vai literatūras norādes, kas tiek apšaubītas sugas kļūdainas noteikšanas varbūtības vai citu iemeslu dēļ).

Citi paskaidrojumi

Lai izvairītos no bieži lietoto vārdu nepārtrauktas atkārtošanas, pieņemti šādi saīsinājumi: garums (ga), platums (pl), diametrs (Ø). Dažreiz arī debess pušu virzieni (ziemeļi, dienvidi, rietumi, austrumi) apzīmēti saīsināti ar attiecīgā vārda pirmo burtu.

Apdraudētās sugas

Apdraudēto sugu ierakstu Latvijas Sarkanajā grāmatā apzīmē krāsaini kvadrāti: melns (izzudušās jeb 0.kategorija), sarkans (izzušanas apdraudētās jeb 1.kategorija), balts (jutīgās jeb 2.kategorija), dzeltens (retās jeb 3.kategorija) un pelēks (komerciāli apdraudētās sugas jeb 4.kategorija). Visā Baltijas jūras reģionā apdraudētās sugas (apdraudētas vismaz pusē valstu vai teritoriju, kurās suga ir sastopama) apzīmētas ar zilu kvadrātu.

Dažas savstarpēji līdzīgās sugas konkrētās dzimtās aplūkotas kopā ar līdzīgo sugu - šīs sugas tekstā. Tās parasti atšķiramas tikai pēc sīkām apmatojuma, augļa izskata u.tml. pazīmēm. Līdzīgās sugas (arī hibrīda) fotoattēls - ja tāds ir dots - pamatsugas failā ir nodalīts ar atbilstošu nosaukuma uzlīmi latīņu valodā tieši uz fotoattēla.

Savukārt, vairākas ļoti retās, vienu vai dažas reizes iepriekšējos gadsimtos konstatētās nejaušās ieceļotājsugas, kuru fotoattēlus pagaidām nav izdevies iegūt, aplūkotas atsevišķā tekstā, kas dots nodalīti pēc sistemātiski tuvākās sugas.

Gan savstarpēji ļoti līdzīgās, gan nejaušās ieceļotājsugas, kam enciklopēdijā nav atsevišķa faila, uzskaitītas papildsarakstā pie konkrētās dzimtas un atrodamas, ieejot blakus norādītās līdzīgās (sistemātiski tuvākās) sugas aprakstā. Visos gadījumos šādu sugu apraksti no pamatsugas ir nodalīti ar sarkanu zvaigznīti un teksta salikumu šaurākā slejā.

Autori

Nodaļu "Augi" internetā autoram palīdzēja veidot un lappuses iekārtoja: Inese Čakstiņa, Renāte Daukste, Ansis Kļaviņš un Aiga Šeniņa.