birztalas diždadzis

Arctium nemorosum Lej.

Arctium nemorosum Lej. attēls
  • birztalas diždadzis attēls
  • birztalas diždadzis attēls
  • birztalas diždadzis attēls

latviski: birztalas diždadzis

angliski:

vāciski: Hain-Klette

zviedriski: lundkardborre

igauniski: salu takjas

lietuviski: miškinė varnalėša

krieviski: лопух дубравный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Arctium nemorosum Lej. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs vai divgadīgs, liels (ga 80-200 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, apmatots, zarains, zari lokveidīgi nokareni. Lapas diezgan plānas, ar kātu, plati (apakšējās) vai šauri (augšējās) olveidīgas (ga 10-45 cm, pl 3-25 cm). Stublāja augšējās lapas lancetiskas. Apakšējo lapu pamats sirdsveidīgs, augšējo - ķīļveidīgs. Visu lapu plātnes mala gandrīz gluda vai attāli jomaina, apakšpuse klāta ar tīmekļmatiņiem, gals smails. Ziedu kurvīši (pl 2-4 cm) zaru un stublāja galā ķekarveida ziedkopā pa 3-6, ar kātu vai gandrīz sēdoši. Vīkals gandrīz kails, vīkallapas ar āķveidīgu dzeloņsmaili, āķveidīgais gals brūns. Ziedi - purpursārti divdzimumu stobrziedi. Auglis - otrādi olveidīgs, rievains, brūns sēklenis (ga 0.8-1.2 cm), galā matkauss. Zied no jūlija līdz septembrim.

Izplatība:

Eiropā sastopama suga.

Latvijā ļoti reti, areāla ziemeļaustrumu malā, galvenokārt dažu lielo upju ielejās.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un mazskaitlīgas grupas skrajos platlapju vai jauktos mežos un krūmājos Gaujas, Abavas un Ventas ielejā.

Īpašas norādes:

Līdzīgs citiem diždadžiem, taču viegli atšķirams pēc tievajiem, lokveidīgi nokarenajiem zariem (citām Latvijā sastopamajām sugām zari ir stāvi vai atstāvoši, stingri).

Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 1.kategorijā.

Very rare. Solitarily specimens and small groups in sparse broad-leaved or mixed forests and shrubs in some river valleys.

Очень редко. Единичные экземпляры и малочисленные группы в изреженных широколиственных и смешанных лесах в некоторых речных долинах.

Līdzīgās sugas

  • Cousinia tenella Fisch. et C.A.Mey. (liegā kuzīnija)

    Vienreiz XX gs. izgāztuvē Rīgā atrasta liegā kuzīnija (Cousinia tenella Fisch. et C.A.Mey., syn. Arctium tenellum Kuntze) no Āzijas centrālās daļas, kur tā aug smiltājos. Viegli atšķirams, citiem kurvjziežiem Latvijā maz līdzīgs, viengadīgs, neliels lakstaugs. Stublājs stāvs (ga 10-40 cm), balts, spīdīgs, dakšveidīgi zaro no pamata. Arī zari dakšveidīgi zaro. Gan stublājs, gan zari aplapoti ar iegareni olveidīgām vai plati lancetiskām, sēdošām lapām ar izstiepti sašaurinātu galu un pamatu. Plātnes mala gandrīz gluda vai sīkzobaina, virspuse skraji tīmekļaina, apakšpuse pelēcīgi tūbaina. Ziedi kurvīšos zaru galos pa vienam, kurvīši sīki (pl ap 0.5 cm), ieapaļi. Vīkallapas vairākās rindās, vienveidīgas, šauri īlenveida, gals atstāv un āķveidīgi ieliekts. Visi ziedi ir gaišsārti divdzimumu stobrziedi, vīkala garumā vai mazliet garāki. Auglis - otrādi olveidīgs (ga ap 0.15 cm), pelēks sēklenis ar sīkzobainu plēksnīšu gredzenu galā. Zied jūnijā un jūlijā. Meklējama sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Apskati citas sugas: