tīruma mīkstpiene

Sonchus arvensis L.

Sonchus arvensis L. attēls

latviski: tīruma mīkstpiene

angliski: perennial Sow-thistle

vāciski: Acker-Gänsedistel

zviedru: åkermolke

igauņu: põld-piimohakas

lietuviešu: dirvinė pienė

krievu: осот полевой

  • sonchus-arvensis-l
  • sonchus-arvensis-l-B

Izplatība kartē

Sonchus arvensis L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Sonchus arvensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis trausls, ložņājošs. Visas auga daļas ar baltu piensulu. Stublājs stāvs, dobs, vienkāršs vai augšdaļā zaro, aplapots vienmērīgi, tikai augšējās lapas dažreiz attālu. Lapas sēdošas, lancetiskas, plūksnaini daivainas vai šķeltas (ga 5-15 cm, pl 2-4 cm), virspuse tumšzaļa, apakšpuse zilganzaļa, plūksnas apveids trīsstūrains, lapas mala smaili zobaina, gals smails. Lapas austiņas ieapaļas, piekļautas pie stublāja. Uz vīkallapām un kurvīša kāta dažreiz ir dziedzermatiņi. Ziedu kurvīši lieli (pl līdz 6 cm), čemurveida ziedkopā stublāja vai zaru galā; pirmās pakāpes zari satuvināti. Vīkala lapas vairākās rindās. Mēlziedi dzelteni, mēlīte gara. Auglis - tumšbrūns, eliptisks sēklenis, katrā pusē ar 5 izcilnām ribām. Matkauss vienkāršs. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā; kā nezāle dažviet ieviesusies citos kontinentos. Nodala pasugas.

Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas tīrumos, sējumos, dažādās nezālienēs un ceļmalās, arī aizaugošās ganībās un mājvietu tuvumā. Raksturīga suga viengadīgo nezālieņu augu sabiedrībās kultivētos tīrumos: Cl. Stellarietea mediae, O. Secali-Violetalia arvensis, All. Eu-Polygono-Chenopodion polyspermi.

Īpašas norādes:

Ļoti līdzīga tikai piejūras posmā Ainaži - Salacgrīva sastopamajai zemajai mīkstpienei (S. humilis). Atšķirama pēc vienmērīgi aplapota stublāja (nevis lapas satuvinātas pamata tuvumā), ziedu kurvīši nedaudz mazāki, sēkleņi tumšbrūni (nevis pelēkbalti). No mazāk līdzīgās dzeloņainās (S. asper) un dārza (S. oleraceus) mīkstpienes atšķirama pēc augļa ar 5 (nevis 3) ribām katrā pusē, kurvīši salīdzinoši lielāki (izplaukušu kurvīšu platums vismaz 2.5-3 cm), stublāja garums lielāks. Atšķirībā no dzeloņainās mīkstpienes lapas plūksnaini daivainas vai šķeltas (nevis veselas), lapas malas zobojums mīksts (nevis duroši dzeloņains).

Very common. Solitarily specimens and groups in fields, gardens, various wasty places, along roads and at buildings.

Очень часто. Единичные экземпляры и группы на полях, в огородах и разных сорных местах, по обочинам дорог и по близости зданий.

Apskati citas sugas: