Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis trausls, ložņājošs. Visas auga daļas ar baltu piensulu. Stublājs stāvs, dobs, vienkāršs vai augšdaļā zaro, aplapots vienmērīgi, tikai augšējās lapas dažreiz attālu. Lapas sēdošas, lancetiskas, plūksnaini daivainas vai šķeltas (ga 5-15 cm, pl 2-4 cm), virspuse tumšzaļa, apakšpuse zilganzaļa, plūksnas apveids trīsstūrains, lapas mala smaili zobaina, gals smails. Lapas austiņas ieapaļas, piekļautas pie stublāja. Uz vīkallapām un kurvīša kāta dažreiz ir dziedzermatiņi. Ziedu kurvīši lieli (pl līdz 6 cm), čemurveida ziedkopā stublāja vai zaru galā; pirmās pakāpes zari satuvināti. Vīkala lapas vairākās rindās. Mēlziedi dzelteni, mēlīte gara. Auglis - tumšbrūns, eliptisks sēklenis, katrā pusē ar 5 izcilnām ribām. Matkauss vienkāršs. Zied no jūnija beigām līdz oktobrim.
Izplatība:
Plaši Eirāzijā; kā nezāle dažviet ieviesusies citos kontinentos. Nodala pasugas.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas tīrumos, sējumos, dažādās nezālienēs un ceļmalās, arī aizaugošās ganībās un mājvietu tuvumā. Raksturīga suga viengadīgo nezālieņu augu sabiedrībās kultivētos tīrumos: Cl. Stellarietea mediae, O. Secali-Violetalia arvensis, All. Eu-Polygono-Chenopodion polyspermi.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga tikai piejūras posmā Ainaži - Salacgrīva sastopamajai zemajai mīkstpienei (S. humilis). Atšķirama pēc vienmērīgi aplapota stublāja (nevis lapas satuvinātas pamata tuvumā), ziedu kurvīši nedaudz mazāki, sēkleņi tumšbrūni (nevis pelēkbalti). No mazāk līdzīgās dzeloņainās (S. asper) un dārza (S. oleraceus) mīkstpienes atšķirama pēc augļa ar 5 (nevis 3) ribām katrā pusē, kurvīši salīdzinoši lielāki (izplaukušu kurvīšu platums vismaz 2.5-3 cm), stublāja garums lielāks. Atšķirībā no dzeloņainās mīkstpienes lapas plūksnaini daivainas vai šķeltas (nevis veselas), lapas malas zobojums mīksts (nevis duroši dzeloņains).
Very common. Solitarily specimens and groups in fields, gardens, various wasty places, along roads and at buildings.
Очень часто. Единичные экземпляры и группы на полях, в огородах и разных сорных местах, по обочинам дорог и по близости зданий.
