Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēji liels (ga 15-80 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, skraji klāts ar tīmekļmatiņiem un vienkāršiem matiņiem, retāk gandrīz kails, bagātīgi zaro. Lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, to apveids iegarens (ga 3-10 cm, pl 1-4 cm). Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas, ar ķīļveidīgu pamatu, kailas, plātnes apakšpuse gaišāka. Ārējo vīkala lapu nedaudz, tās īsas. Vīkala lapas 12-14, šauri lineāras (ga ap 0.8 cm). Mēlziedi gaišdzelteni, horizontāli vai lejupvērsti, to skaits 13. Ziedu kurvīši skarveida ziedkopās stublāja un zaru galā, kurvīši šauri (pl ap 0.5 cm). Kurvīša centrā ir mazliet tumšāk dzelteni stobrziedi, to skaits 30-45. Auglis - pelēkbrūns, apmatots sēklenis. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Eiropā sastopama suga, tās plašo izplatīšanos veicinājuši mežu izcirtumi.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausos mežos un to izcirtumos, meža degumos, ceļmalās un mežmalās. Raksturīga suga agrīni sukcesionālās augu sabiedrībās sausos meža izcirtumos un degumos: Cl. Epilobietea angustifolii, All. Epilobion angustifolii.
Īpašas norādes:
Līdzīga parastajai (S. vulgaris) un lipīgajai (S. viscosus) krustainei. Atšķirama pēc apmatota (nevis kaila, nevis ar dziedzermatiņiem klāta) stublāja, stublājs nav lipīgs, mēlziedi horizontāli vai lejupvērsti (nevis mēlziedu nav vai mēlziedi stāvi vai atrotījušies).
Not rare. Solitarily specimens and groups in dry pine forests and clear-cuttings, fire disturbed places, on roadsides and at the forest edges.
Нередко. Единичные экземпляры и группы в сухих сосновых лесах, на вырубках и лесных гарях, по обочинам дорог и лесным опушкам.
