Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 30-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar piensulu un vārpstveidīgu sakni. Stublājs stāvs, stingrs, parasti spilvaini apmatots, pelēcīgs, šķautņains un zaro. Lapas pacietas, veselas līdz plūksnaini šķeltas, kailas (retāk apakšpusē apmatotas), lapas apveids no iegarena līdz lancetiskam (ga 4-12 cm, pl 1-2.5 cm). Lapas sēdošas, pie pamata skaujošas, mala nekārtni zobaina. Apakšējās lapas ar īsu, spārnainu kātu, koklesveidīgas. Ziedu kurvīši pa vienam vai nelielos pušķos zaru un stublāja galā lapu žāklēs (sākot no stublāja vidus). Vīkala lapas 2 rindās, apmale skropstaini mataina, ārējās atliekušās. Mēlziedi (ga 1.2-2 cm) gaišzili, gals sīkzobains, saulainā laikā atvērušies tikai rīta pusē. Kausmatiņu nav. Auglis - brūns, otrādi piramidāls sēklenis. Zied jūlijā, augustā.
Izplatība:
Sākotnēji dienvidu un dienvidaustrumu Eiropas un Rietumāzijas suga. Kultivējot un naturalizējoties, mūsdienās Eirāzijā plaši izplatīta suga.
Latvijā nereti visā teritorijā, vietām diezgan bieži.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas sausās pļavās, nezālienēs, grants karjeros, upju krastos un ceļmalās, īpaši ar karbonātiem bagātās augsnēs.
Īpašas norādes:
Izmanto pārtikas rūpniecībā.
Not rare. Locally abundant. Solitarily specimens and groups in dry meadows, wasty places and gravel pits, on the slopes of riverbanks and roadsides, especially on carbonatic soils.
Нередко, местами обильно. Единичные экземпляры и группы на сухих лугах, в сорных местах и в песчано-гравийных каръерах, по береговым склонам рек, а также по обочинам дорог, особенно на карбонатных почвах.
