Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-110 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Īstās mauragas grupas suga. Stublājs stāvs, spēcīgs, vienkāršs vai nedaudz zaro, cietmatains vai augšdaļā kails. Augam nekad nav ložņājošu vai stīgojošu dzinumu. Lapojums blīvs visā stublāja garumā līdz pat ziedkopai. Lapas olveidīgi lancetiskas vai lancetiskas (ga 5-12 cm, pl 2-4 cm), augšējo lapu pamats plats. Lapas gals smails, mala gandrīz gluda (ir daži attāli zobiņi) vai ierotījusies, virspuse tumšzaļa, spīdīga. Uz lapas vidusdzīslas un kāta ir skarbi matiņi. Ziedkopa gara, skarveidīga, ziedu kurvīšu daudz (pl ap 2 cm). Vīkallapas klātas ar zvaigžņmatiņiem un dziedzermatiņiem, zaļas, gals nereti tumšs, vīkallapas stāvas, nav atliektas. Mēlziedi dzelteni. Auglis - tumšbrūns sēklenis ar matkausu. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Eiropā (neiekļaujot kontinenta galējos ziemeļus, ziemeļaustrumus, rietumus un dienvidus) sastopama suga.
Latvijā retumis visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mežos un krūmājos.
Īpašas norādes:
Pieder īstās mauragas grupai (Hieracium), kam nav gulošu vai stīgojošu dzinumu, lapas mala zobaina un sēklenis liels (ga 0.3-0.5 cm). Šīs grupas ietvaros to sugu vidū, kam nav piezemes lapu rozetes, bet daudz stublāja lapu, vislīdzīgākā čemuru mauragai (H. umbellatum), no kā atšķirama pēc stāvām ārējām vīkallapām (nevis vīkallapas atliektas), ziedkopa skarveida (nevis čemurveida), lapas pamats augšējām lapām ir (nevis nav) acīm redzami platāks. No reti sastopamās gludās mauragas (H. laevigatum) atšķirama pēc daudz lielāka stublāja lapu skaita un kailām (nevis apmatotām) vīkallapām. Pārējām biežāk sastopamajām īstās mauragas grupas sugām ir piezemes lapu rozete.
Rather rare. Solitarily specimens and small groups in forests and shrubs.
Изредка. Единичные экземпляры и маленькие группы в лесах и кустарниках.