Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 50-110 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, rievains, apmatots, bagātīgi zaro. Zari stāvi vai atstāvoši. Lapas uz stublāja pamīšus, plati olveidīgas (ga 8-16 cm, pl 4-12 cm). Plātnes mala gluda, virspuse zaļa, apakšpuse apmatota. Apakšējās stublāja lapas kātainas, kāts ar dobumu, augšējās gandrīz sēdošas. Ziedi gandrīz apaļos kurvīšos (Ø 1-3 cm), ķekarveida ziedkopās zaru galos. Kurvīša gultne ar plēkšņlapiņām. Vīkala lapas šauri nosmailotas, ar tīmekļmatiņiem un āķveidīgu, ieliektu smaili. Vīkala lapu āķveidīgā smailes daļa iesārta. Ziedi purpursarkani, nedaudz garāki nekā vīkals. Auglis - ap 0.5-0.7 cm garš, otrādi olveidīgs sēklenis ar īsu matkausu. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Plaši Eiropā, dažviet arī Āzijā un Āfrikā. Ieviests Ziemeļamerikā.
Latvijā nereti visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs, ceļmalās, sausās ganībās un atmatās.
Īpašas norādes:
Līdzīgs pūkainajam (A. tomentosum) un lielajam (A. lappa) diždadzim. Atšķirams pēc vīkala lapām ar ieliektu, āķveidīgu smaili, kam smailes daļa iesārta (nevis iekšējām vīkala lapām smaile taisna, dzeloņsmaila, nevis vīkala lapa visa zaļa), skraji apmatotas vai kailas lapas plātnes apakšpuses (nevis blīvi tūbainas), stāviem vai atstāvošiem zariem (nevis izliektiem), doba (nevis blīva) piezemes lapu kāta.
Not rare. Solitarily specimens and small groups in various wastes, fields, on roadsides and fallow-lands.
Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах, по обочинам дорог, на полях и залежах.
