Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, liels (ga 50-150 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar baltu piensulu. Stublājs stāvs, zarains, apakšdaļā sarains. Lapas trauslas, plūksnaini šķeltas (ga 5-15 cm, pl 2-6 cm), sēdošas, pamats bultveida, uz stublāja pamīšus. Plūksnas šauras, zāģzobainas, gals lejupvērsts. Lapas dzīsla apakšpusē sarmataina. Stublāja augšējās lapas gandrīz lancetiskas. Ziedu kurvīši plašā skarā stublāja un zaru galā. Vīkala lapas divās rindās, kailas (ga 0.8-1.2 cm). Mēlziedi dzelteni, apmēram divreiz garāki nekā vīkals. Sēklenis sīks (ga ap 0.3 cm), kausmatiņi balti. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Sugas sākotnējais areāls ir Eiropas centrālā, dienvidu un dienvidaustrumu daļa, kā arī dažviet Āzija un Āfrika. Plaši izplatījies ārpus pamatareāla.
Latvijā ievazāta suga, reti visā valstī.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādās auglīgās nezālienēs, akmeņainās vietās un dzelzceļu malās. Raksturīga suga viengadīgo nezālieņu augu sabiedrībās: Cl. Stellarietea mediae, O. Chenopodietalia, All. Sisymbrion.
Īpašas norādes:
No līdzīgā mūru mežsalāta (Mycelis muralis), kas ir mežu un krūmāju suga, cietpienēm (Crepis spp.) un mīkstpienēm (Sonchus spp.) atšķirams pēc plūksnaini šķeltām lapām ar zāģzoba apveida un galā lejupvērstām plūksnām (nevis lapas mala plēsta vai dzeloņaina, nevis plātne koklesveidīga vai vesela). Ziedkopa - plaša (nevis blīva) skara.
Rare. Adventive. Solitarily specimens and groups in wastes and along railway lines.
Редко. Заносной. Единичные экземпляры и группы в сорных местах и вдоль железных дорог.
