parastā salātene

Lapsana communis L.

Lapsana communis L. attēls

latviski: parastā salātene

angliski: Nipplewort

vāciski: Gemeiner Rainkohl

zviedriski: harkål

igauniski: harilik linnukapsas

lietuviski: paprastoji gaiva

krieviski: бородавник обыкновенный

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Lapsana communis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 40-140 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, parasti kails (apakšdaļā skraji sarmatains). Lapas plānas. Apakšējās lapas koklesveidīgas, stublāja vidusdaļā un augšdaļā veselas, no olveidīgām līdz lancetiskām (ga 6-12 cm, pl 2-7 cm), ar kātu. Lapas mala lielzobaina, gals smails. Ziedu kurvīši pasīki (pl ap 1 cm), skrajā, skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkallapas zaļas, kailas, vienā rindā. Mēlziedi dzelteni, galā zobaini. Sēklenis zaļganbrūns (ga 0.3-0.4 cm). Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība:

Eiropas centrālo un dienvidaustrumu apvidu suga. Plaši ieviesusies ārpus sākotnējā areāla.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un grupas mežos, krūmājos, atmatās, izcirtumos un ceļmalās.

Īpašas norādes:

Pēc lapojuma, kailajām vīkallapām vienā rindā un sīkajiem ziedu kurvīšiem diezgan viegli atšķirama no citām iespējami līdzīgām sugām: cietpienēm (Crepis spp.) vai mīkstpienēm (Sonchus spp.).

Common. Solitarily specimens and groups in forests, shrubs, forest clearings and on roadsides.

Часто. Единичные экземпляры и группы в лесах, кустарниках, на вырубках и по обочинам дорог.

Apskati citas sugas: