Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 40-140 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, parasti kails (apakšdaļā skraji sarmatains). Lapas plānas. Apakšējās lapas koklesveidīgas, stublāja vidusdaļā un augšdaļā veselas, no olveidīgām līdz lancetiskām (ga 6-12 cm, pl 2-7 cm), ar kātu. Lapas mala lielzobaina, gals smails. Ziedu kurvīši pasīki (pl ap 1 cm), skrajā, skarveidīgā ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkallapas zaļas, kailas, vienā rindā. Mēlziedi dzelteni, galā zobaini. Sēklenis zaļganbrūns (ga 0.3-0.4 cm). Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Eiropas centrālo un dienvidaustrumu apvidu suga. Plaši ieviesusies ārpus sākotnējā areāla.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas mežos, krūmājos, atmatās, izcirtumos un ceļmalās.
Īpašas norādes:
Pēc lapojuma, kailajām vīkallapām vienā rindā un sīkajiem ziedu kurvīšiem diezgan viegli atšķirama no citām iespējami līdzīgām sugām: cietpienēm (Crepis spp.) vai mīkstpienēm (Sonchus spp.).
Common. Solitarily specimens and groups in forests, shrubs, forest clearings and on roadsides.
Часто. Единичные экземпляры и группы в лесах, кустарниках, на вырубках и по обочинам дорог.
