Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augam zilganzaļa nokrāsa. Mietsakne stāva. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Stublājs stāvs, dobs, kails, zaro, aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas sēdošas (ga 4-15 cm, pl 2.5-7 cm), apakšdaļā koklesveidīgas, augšējās lapas šķeltas vai veselas. Lapas virspuse tumšzaļa, apakšpuse blāvi zaļa. Lapas mala smailzobaina vai plēsta, gals smails. Lapas austiņas smailas, vērstas uz priekšu. Ziedu kurvīši nelieli (pl 2-2.5 cm), čemurveida ziedkopās stublāja un zaru galā. Vīkala lapas (ga ap 1 cm) zaļas, vairākās rindās. Mēlziedi dzelteni vai blāvi dzelteni. Auglis - gaišbrūns, krunkains, eliptisks sēklenis (ga ap 0.3 cm) ar 3 gareniskām ribām katrā pusē. Matkauss vienkāršs. Zied no jūlija līdz oktobrim.
Izplatība:
Viduseiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes suga. Lauksaimniecības dēļ plaši ieviesusies Eirāzijā un dažviet citos kontinentos.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, auglīgās nezālienēs un ceļmalās. Raksturīga suga viengadīgo nezālieņu augu sabiedrībās kultivētos tīrumos: Cl. Stellarietea mediae, O. Secali-Violetalia arvensis, All. Eu-Polygono-Chenopodion polyspermi.
Īpašas norādes:
Līdzīga tīruma (S. arvensis) un dzeloņainajai (S. asper) mīkstpienei. No tīruma mīkstpienes atšķirama pēc augļa ar 3 ribām (nevis 5) katrā augļa pusē, kurvīša platums ne vairāk kā 2.5 cm (nevis platāks). No dzeloņainās mīkstpienes atšķirama pēc koklesveidīgām (nevis visām veselām) lapām, lapas malas zobojums mīksts (nevis asi durošs), lapu austiņu gals vērsts uz priekšu (nevis atpakaļ).
Rather common. Solitarily specimens and groups in fields, gardens, fertile wasty places and on roadsides.
Довольно часто. Единичные экземпляры и группы на полях, в огородах, плодородных сорных местах и по обочинам дорог.