Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, liels (ga 70-170 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem. Stublājs stāvs, parasti nezaro vai mazliet zaro ziedkopā, dobs, klāts ar tīmekļmatiņiem, blīvi aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas uz stublāja pamīšus, vienkāršas, veselas, iegareni lancetiskas (ga 5-18 cm, pl 1-3 cm), sēdošas vai ar ļoti īsu kātu. Plātnes mala zāģzobaina, gals gari nosmailots. Ziedu kurvīši blīvā vairogveida skarā stublāja galotnē (arī sānzari, ja tādi ir, apmēram centrālā stublāja augstumā). Ziedu kurvīšu daudz, tie diezgan lieli (pl 3-4 cm). Ārējā vīkala lapas vismaz 10. Vīkala lapas 13. Mēlziedi gaiši dzelteni, 10-20 (ga ap 1.7 cm). Kurvīša centrā tumšāk dzelteni stobrziedi. Auglis - kails (ga ap 0.3 cm) sēklenis. Zied no jūlija līdz septembrim.
Izplatība:
Austrumu un Viduseiropā izplatīta suga, savrupas atradnes Āzijā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas upju krastos, palieņu krūmājos un pļavās.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga upes krustainei (S. fluviatilis). Atšķirama pēc stāva stublāja (neveido ložņājošus, bieži neziedošus dzinumus), mēlziedi 10-20 (nevis 6-8), ārējā vīkala lapas vismaz 10 (nevis 3-5), vīkala lapas 13 (nevis 10-12). Kopumā krastmalas krustaines ziedu kurvītis lielāka mēlziedu skaita dēļ neizskatās tik skrajš. Tipiska upes krustaine atstāj trauslāka un nedaudz platlapaināka auga iespaidu, tai lapas plātnes malas zobojums salīdzinoši sīkāks.
Not rare. Solitarily specimens and groups at rivers: in shrubs and the floodplain meadows.
Нередко. Единичные экземпляры и группы по берегам рек: в кустарниках и на пойменных лугах.
